Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Sāks potēt iedzīvotājus ar hroniskām saslimšanām

Panorāma

Panorāma

Eiropas komisārs: Latvija ir spējīga ražot vakcīnas

Kādas ir Latvijas izredzes sākt vakcīnu ražošanu? Intervija ar komisāru Tjerī Bretonu

Lai cīnītos ar Covid-19 pandēmiju un nodrošinātos pret to nākotnē, Eiropas Savienība (ES) meklē iespējas mobilizēt farmācijas uzņēmumus, kas varētu ražot nepieciešamās vakcīnas. Arī Latvija izteikusi šādu vēlēšanos, tādēļ pēc ekonomikas ministra uzaicinājuma Rīgā bija ieradies ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, kurš tikās ar farmācijas nozares uzņēmumu pārstāvjiem.

LTV: Komisāra kungs, paldies par atvēlēto laiku! Vēlos sākt ar jautājumu par jūsu iespaidiem Rīgā. Jūs tikāties ar farmācijas nozares uzņēmumu pārstāvjiem. Kāds iespaids jums radās? Vai, jūsuprāt, Latvija būtu gatava ražot vakcīnas?”

Tjerī Bretons: Jā, es tikos šorīt ar galvenajiem spēlētājiem, farmācijas nozares pārstāvjiem. Un varu jums teikt, ka viņi atstāja ārkārtīgi labu iespaidu, parādīja īstu uzņēmējdarbības garu. Es arī atklāju, ka vairākiem šiem uzņēmumiem ir jau gara vēsture, un tas ir ļoti svarīgi arī mums, Eiropas Komisijai, ka šeit ir atbilstošā ekosistēma, talanti, kapacitāte pieņemt jaunus darbiniekus, inženierus, tehnisko personālu. Mēs arī daudz runājām par sadarbību ar universitātēm. Bet kopumā tiešām man radās ļoti labs iespaids.

Kad tas viss varētu sākties?

Mums ir divas fāzes, lai sasniegtu mērķi. Mums, pirmkārt, ir jādara viss, lai izietu no pandēmijas, panākot, ka vismaz 70 procentu pieaugušo iedzīvotāji tiek vakcinēti. Tā ir prioritāte! Mēs zinām, ka otrajā trimestrī – no aprīļa līdz jūnijam, varbūt jūlijam – mēs būsim spējīgi piedāvāt Eiropas Savienības teritorijā saražotas 300 miljonu vakcīnu dozu, kas būtu pietiekami daudz, lai iegūtu nepieciešamo imunitāti. Tas, protams, prasīs papildu pūliņus, un mēs zinām, ka ir uzņēmumi, kuriem neveicas tik viegli ar ražošanu. Ir tādi, kas spēj vairāk. Tūdaļ tirgū ienāks “Johnson&Johnson” vakcīna, tāpēc esmu drošs, ka pietiekamais daudzums tiks sasniegts. 

Un tad ir šī otrā fāze, proti, mēs vēlamies izveidot šo farmācijas uzņēmumu bāzi, kas varētu mobilizēties tad, kad tas ir nepieciešams, kad ir ārkārtas situācija, piemēram, rodas jauni vīrusa varianti un ir nepieciešams saražot nepieciešamo vakcīnu daudzumu. Mūsu mērķis ir panākt, lai līdz gada beigām mēs Eiropas Savienībā spētu saražot starp diviem un trim miljardiem vakcīnu devu, lai to pietiktu mums pašiem un zemēm, kurām tās ir nepieciešamas.

Vai Eiropas Savienība tam ir paredzējusi finansiālu atbalstu?

Jā, mums, kā jūs zināt, ir vienošanās par Eiropas atveseļošanas plānu, kurā būtu 750 miljardi eiro un kas būtu domāts, lai novērstu koronavīrusa radītās pandēmijas kaitējumu. Un tā līdzekļi būs pieejami dažādiem noturīgākas, zaļākas, digitālas ekonomikas investīciju projektiem, bet arī ar veselības nozari saistīti projekti būtu labi kandidāti.

Jūs jau esat bijis citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kā jūs vērtējat šo vakcīnu ražošanas spēju citur?

Visām valstīm nav vienādas spējas. Un es apmeklēju tās, kurām tās ir un ir arī šī ambīcija, politiskā griba. Es runāju ar jūsu premjerministru, un viņš man sacīja, ka tā ir jūsu valdības apņemšanās attīstīt šo industriju, un tas ir spēcīgs stratēģisks politisks mērķis. Visām valstīm tā nav.

Ir ļoti daudz viedokļu par Krievijā ražoti vakcīnu “Sputņik”, īpaši Baltijā. Eiropas Zāļu aģentūra to tagad vērtē. Ņemot vērā politisko kontekstu, vai, jūsuprāt, šai vakcīnai vajadzētu būt Eiropas Savienības tirgū?

Mums ir vairākas vakcīnas, kuras ir apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra un kas ir zinātniski apstiprinātas un drošas lietošanai mūsu pilsoņiem. Un tas ir ar garantiju. Patlaban ir četras, piektā drīz būs. Un jautājums nav par to, vai būs sestā vai piektā vakcīna, bet par spēju saražot nepieciešamo daudzumu. Un tas ir vienlīdz grūti, varbūt pat nedaudz grūtāk, nekā radīt vakcīnu. Mums ir ļoti svarīgi, lai vakcinēšanās process strādātu kvalitatīvi, efektīvi un pēc iespējas vairāk cilvēku saņemtu savu devu.

Es neapšaubu Krievijas zinātnes līmeni. Krievijai ir lieliski matemātiķi, fiziķi, astrofiziķi, bioķīmiķi, biologi, taču par to nav jautājums. Jautājums ir par to, ka “Sputņik” šodien nav saražotas tādos apjomos kā citas vakcīnas, jo nav nepieciešamo rūpnīcu, un šīs vakcīnas gaida cilvēki pašā Krievijā. Tad, kad pie mums būs pietiekamā daudzumā saražotas jau apstiprinātās vakcīnas un būs sasniegts nepieciešamais skaits un ja tad Krievija vēlēsies arī savu vakcīnu ražot Eiropā, kāpēc gan ne?

Bet tagad, manuprāt, ir prioritāte mums pašiem saražot tās vakcīnas, kas jau ir apstiprinātas.

KONTEKSTS:

Šī gada februāra beigās visas Eiropas Savienības dalībvalstis saņēma EK komisāra Tjerī Bretona vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par iespējām ražot Covid-19 vakcīnas. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm tiek uzlūkota kā Ziemeļeiropas reģions. Bez Latvijas iniciatīvu iesaistīties vakcīnu ražošanā izrādījusi arī Somija.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties Covid-19 vakcīnu ražošanas procesā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra gan atzina, ka vakcīnu ražošana Latvijā nebūs vienkārša un ir saistīta ar ilgtermiņa domāšanu.

Apņemšanos iesaistīties vakcīnu ražošanā pauduši lielākie Latvijas medikamentu ražotāji – “Grindeks”, “Olainfarm” un “Pharmidea”, kas esot gatavi attīstīt Covid-19 vakcīnu ražošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt