Rietumu pasaule kopā ar vairākiem sabiedrotajiem uz Kremļa saimnieka Vladimira Putina rīcību reaģējuši ļoti asi. Valdības nosaka sankcijas, tikmēr uzņēmumi paziņo par izolēšanos no Krievijas vai aiziešanu no tās. Tas viss jau sit pa Krievijas kabatu. 

Pirmdiena Krievijā tika gaidīta ar bažām, un tam arī bija pamats. Par to liecināja arī rindas pie bankomātiem, kas bija novērojamas jau neilgi pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Cilvēki pulcējās, lai censtos izņemt savus rubļu uzkrājumus un samainītu tos pret citām valūtām pirms rubļa vērtības strauja krituma. Pirmdien pat neatvērās Maskavas birža. 

Spēkā stājās sankcijas Krievijas Centrālajai bankai, kas liedz tai izmantot starptautiskās finanšu transakcijas, lai atbalstītu rubļa kursu. Tādējādi ļoti būtiski ierobežotas Centrālās bankas iespējas izmantot savas 600 miljardu ASV dolāru vērtās rezerves, lai atbalstītu rubļa kursu, kurš jau pagājušajā nedēļā bija zemākajā vēsturiskajā līmenī. 

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru pirmdienas rītā tirdzniecībā ārpus Krievijas krita par teju 30%. Krievijas Centrālā banka pirmdien pacēla procentlikmi no 9,5% līdz 20%. 

Krievijā strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nākas pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem. Krievijas Centrālā banka paziņojusi, ka aizliedz mākleriem pārdot ārzemnieku īpašumā esošus Krievijas vērtspapīrus. Tāpat banka paziņojusi par līdzekļu iepludināšanu valsts bankās un ārvalstu valūtu darījumiem, lai atbalstītu iekšzemes finanšu institūcijas. Iedzīvotāji un uzņēmumi sankciju dēļ saskaras ar finansiālās situācijas pasliktināšanos, ko atzina Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina.

"Apstākļi Krievijas ekonomikā ir kardināli izmainījušies. Jaunās ārvalstu sankcijas noveda līdz būtiskām izmaiņām rubļa kursā un ierobežoja iespējas izmantot mūsu zelta valūtas rezerves. Tas viss no mums pieprasa īstenot šaura spektra pasākumus finansiālās stabilitātes atbalstam," norādīja Nabiuļina.

Centrālās bankas vadītāja paziņoja, ka visas Krievijas bankas pildīs savas saistības pret klientiem, visi kontos esošie līdzekļi ir pieejami. Bankas nevar mainīt nosacījumus jau izsniegtajiem kredītiem un hipotēkām, tām arī ieteicams veikt kredītu restrukturizāciju un nesodīt klientus par kavēšanos. Krievijas finanšu infrastruktūra darbošoties bez pārtraukuma un Krievijas finanšu ziņojumapmaiņas sistēma varēšot aizstāt SWIFT sistēmu, savukārt starptautisko maksājumu sistēmu kartes turpinās darboties Krievijas iekšienē, teica Nabiuļina.

Kā telekanālam "Doždj" atzina ekonomists Sergejs Gurijevs, Centrālajai bankai noteiktās sankcijas ir iestūrēšana nezināmos un sarežģītos ūdeņos. Ja pirms to izziņošanas šķita, ka ietekme uz Krievijas ekonomiku varētu nebūt tik sāpīga, vismaz tūlītēji, tad pēc šīs sankcijas noteikšanas domas mainījušās.

"Centrālās bankas rezerves bija viens no svarīgākajiem torņiem Krievijas ekonomikas cietoksnī. Kad Putins sāka šo karu, viņš domāja, ka no makroekonomikas viedokļa viņš ir labi aizsargāts," sacīja Gurijevs.

Kā piebilda Gurijevs, citi norādot, ka valstij taču esot arī zelts, tomēr Gurijevs uzskata, ka šo zeltu pārdot būs ļoti grūti. Tas tādēļ, ka, ja Centrālā banka ir sankcionēta, tad kāda banka, kas no tās iegādāsies zeltu, var tikt sekundāri sankcionēta. Gurijevs skaidroja, ka atslēgšana no SWIFT ir vairāk simboliska, bet sankcijas pret Centrālo banku ir daudz iedarbīgākas. Arī ASV republikāņu senators Pets Tūmijs neuzskata, ka SWIFT ir pietiekami efektīvs solis. 

Viņš piedāvājis savu skatu uz to, kādas sankcijas būtu jāievieš, lai Krievijas ekonomiku "noliktu uz ceļiem": "Ir vēl spēcīgāks un tiešāks veids, kā sasniegt mērķi, – krievu banku pilnīga izolācija un darījumu pārraušana ar pārējo pasauli. Un tas nozīmē apturēt gāzes un naftas pārdošanu. Tas, kā to izdarīt, ir ieviest sankcijas, ko ieviesām pret Irānu – sekundāras sankcijas, kas nozīmē, ka jebkurai pasaules bankai ir izvēle – jūs varat veikt darījumus ar Krievijas bankām, bet tad nevarēsiet darboties ASV un īstenot biznesu dolāros."

Būtiska esot arī sankcija par augsto tehnoloģiju eksporta aizliegumu. Kā skaidroja Gurijevs, vismodernākās mikroshēmas tiek ražotas Taivānā, un Taivāna ir pievienojusies sankcijām. Tas nozīmē, ka nebūs perspektīvu tehnoloģiju attīstībai un tehnoloģiju attīstība Krievijā apstāsies. Nešķiet, ka no Krievijas problēmām Maskavu nāktu glābt Ķīna. 

Kā skaidroja ekonomists Gurijevs, Ķīna ļoti labi apzinās, ka banka, kas pārkāpj ASV sankcijas, var saņemt ļoti lielu naudas sodu. Gurijevs arī piebilda, ka neviens vēl precīzi nezina, kā sankcijas strādās, jo situācija ar Krieviju nav tik vienkāršota kā gadījumos, kad tika noteiktas sankcijas pret Irānu vai Ziemeļkoreju.

“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Agnese Buceniece intervijā Latvijas Radio apliecināja, ka Rietumu ieviesto sankciju apjoms pret Krieviju ir milzīgs un skar gan finanšu sektoru, gan ietekmēs reālo ekonomiku, tostarp uzņēmēju spēju darboties. Daudz kas esot gandrīz apstājies.

Un tam sekas nevar būt tikai īstermiņā. Sekas Krievija jutīs vismaz desmit gadus, norādīja Buceniece.

Vienlaikus ekonomiste norādīja, ka Krievija jau kopš Krimas aneksijas centusies sākt izolēties no starptautiskās ekonomikas, sagatavoties sankcijām un veidojot rezerves. Un tas lielā mērā darīts uz iedzīvotāju rēķiniem – Krievijā cilvēku labklājība ir stagnējusi šajā periodā.

Buceniece piebilda, ka Krievijas ekonomika mainīsies vai nu uz labu, vai uz vēl lielāku izolāciju. Gaidāmas ļoti lielas pārmaiņas, kuru sekas grūti prognozēt.

KONTEKSTS:

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, rietumvalstis noteica sankcijas pret Putina režīmu, tajā skaitā Krievijas bankas tiks atslēgtas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, tiks aizliegtas visas Krievijas Centrālās bankas transakcijas un iesaldēs visus tās aktīvus.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.