Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā jauniešu konkursā „Laukiem būt!” šogad iesniegti 63 biznesa plāni. Vērojama tendence, ka arvien vairāk gados jaunu cilvēku vēlas saimniekot laukos, kļūstot par darba devējiem vai mazajiem ražotājiem. Konkursu „Laukiem būt!” rīko jau piekto gadu, un bez lauksaimnieciskās ražošanas arvien populārākas kļūst cita veida biznesa idejas, īpaši pārtikas produktu ražošanā.
Pērn uzvaras laurus plūca Ieva un Jānis Sprižas no Mārupes novada. Ieva pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma vēlējusies saimniekot mājās, kur vīrs nodarbojies ar gaļas liellopu audzēšanu, bet sievai radusies ideja par augļu dārzu.
“Tā ievāktā raža saldētavās palika gadu no gada neizēsta un neizmantota, un nāca ideja ražot dažādus augļu un ogu gardumus. No sākuma ideja bija augļu-ogu sukādes, bet tad man vīrs saka, ka vispirms ir jāuzraksta biznesa plāns, vai tas vispār atmaksāsies.
Ierakstot “Google” vārdus „biznesa plāns”, izleca laukā LLKC apmācības tajā pavasarī, un bija palikušas divas nedēļas līdz jauniešu apmācībām „Laukiem būt!”,” stāsta Ieva.
Pēc apmācībām izlēmuši piedalīties arī konkursā, un pāris ir pārliecināts, ka dalība pavērusi lielas iespējas, ne vien palīdzot ar materiālu atbalstu, bet arī popularizējot ogas, augļu un ogu bumbiņas, salmiņus un ievārījumus ar samazinātu cukura daudzumu.
Tikai piektdaļa šogad iesniegto ideju saistītas ar lauksaimniecisko ražošanu, atklāj konkursa organizatori Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.
Tieši lauksaimniecisko ražošanas idejas, balstītas uz vecāku zemnieku saimniecības biznesa modeli, ir dzīvotspējīgākās.
“Mēs mēģinām sekot līdzi, protams, mēs to neuzliekam kā pienākumu, un jaunietim nav mums jāatskaitās, kā viņam iet. Bet ir arī vairāki jaunieši, kuri pie mums ir kļuvuši par citu programmu un idejas īstenotājiem. Varu minēt, ka noteikti dzīvotspējīgas ir lauksaimniecības idejas. Ja jaunietis arī ir izlēmis laukos palikt, nodarboties ar lauksaimniecību, un tad to arī viņi dara,” stāsta centra Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola
Aplēses gan rādot, ka aptuveni piektā daļa ideju pārtop uzņēmējdarbībā vairāku gadu garumā. Pagājušā gada konkursa uzvarētāja Ieva Spriža saka, uzsākt uzņēmējdarbību no nulles kavējot vairāki riski: bailes no tā, vai ideju izdosies pārdot, un arī nauda sava biznesa uzsākšanai nepieciešama visai daudz.
“Ja godīgi, es šo biznesu nevarētu uzsākt, ja man nebūtu vīra ar pamata saimniecību. Ar pamatu zem kājām, ka tu vari ar pamatu kaut ko audzēt.
Piemēram, ja man arī būtu jādomā par to, kā nodrošināt ģimeni, bērnus, tad es diemžēl to nevarētu darīt,” neslēpj Ieva.
Lauksaimniecības studenti apvienojušies biedrībā “Jauno zemnieku klubs”, kuras valdes priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Ruks stāsta, ka valsts pašlaik garantējot vairākus atbalsta instrumentus, tomēr tiem jauniešiem, kuru vecākiem nav zemes, ienākt tirgū ir ļoti grūti. Praktiski neiespējami Zemgalē, kur vēsturiski izveidojušās lielās graudu saimniecības.
Ruks arī uzsver, ka lauksaimniecības nozarē uzsākt savu uzņēmējdarbību ir gana riskanti dažādu ārēju apstākļu dēļ.
Turklāt jārēķinās, ka, sākot darbu no nulles, peļņu varēs sagaidīt vien pēc vairākiem gadiem.
“Protams, tie būs vieni pirmie pieci gadi, kad būs tiešām jāiegulda viss savs laiks, darbs iekšā, un varbūt tikai pēc pieciem gadiem varēs sagaidīt normālu, samērīgu peļņu atpakaļ. Kā jebkurā biznesā, pats sākums ir grūts,” norāda Ruks.
Svētdien noslēgsies biznesa plānu vērtēšana, bet uzvarētāji būs zināmi aprīlī.
