“Pagaidu budžets”
Līdzšinējā kārtība:
- bet ierobežojums – tie mēnesī nevar pārsniegt 1/12 daļu no iepriekšējā gada budžeta izdevumiem un nevar uzsākt jaunus pasākumus;
- “tāmē” neiekļaujas izdevumi, kuri nepieciešami arī valsts jaunajā saimnieciskajā gadā – sākto reformu turpināšanai (atalgojuma palielināšana pedagogiem), Satversmes tiesas lēmumus izpildei (atalgojuma palielināšana tiesnešiem) un apsolījumiem, kas palielina izdevumus pensijām, iekšlietu sistēmā nodarbinātajiem;
- nebūtu atrunātas attiecības starp valsti un pašvaldībām un citi jautājumi.
Tādas situācijas jau ir bijušas – 1999.gadā un 2003.gadā.
Jaunā kārtība:
- izdevumi nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvaru attiecīgajam gadam;
- pieļaujot korekcijas, lai nodrošina iepriekšējā gadā sākto pasākumu un realizēto politiku finansēšanu;
- turpina to budžeta politikas un izpildes nosacījumu izpildi, izņemot terminētus pasākumus;
- nodrošina finansējumu pašvaldībām, apstiprinot mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadali, ievērojot iepriekšējā gada politiku, un aizņēmumu, galvojumu izsniegšanas nosacījumus.
Būtiskākās 2019.gada jauno izdevumu pozīcijas:
- pensiju un pabalstu pieaugums – par 10 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gadā;
- skolotāju darba samaksa nemainīgā līmenī – papildu 17,5 miljoni eiro;
- Satversmes tiesas spriedumu izpilde par tiesnešu un prokuroru algām –8,8 miljoni eiro;
- Satversmes tiesas spriedumu izpilde par algām mediķiem – 16 miljoni eiro.
Avots: LV portāls
Izmaiņas atbalstīja 93 deputāti, un tās izskatīt galīgajā lasījumā plānots 6. decembrī.
Tā kā nākamā gada budžets nav pieņemts, ierastajā kārtībā janvārī varētu tērēt vienu divpadsmito daļu no šā gada budžeta. Saeimas konceptuāli atbalstītā iecere paredz atmest šādu pieeju, jo tad virkne publiskajā sektorā nodarbināto saņemtu mazākas algas nekā šogad.
Plānots gan, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktos izdevumus. Tādējādi līdz budžeta pieņemšanai nākamgad tērēs līdzekļus pēc Finanšu ministrijas piedāvājuma. Tas ļaušot nodrošināt lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem un izpildīt Satversmes tiesas spriedumus, tostarp par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem.
Grozījumi paredz turpināt iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšanu, tomēr izmaiņas neļaus apmaksāt pakalpojumus, kas nav sniegti iepriekšējā gadā, un investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā gadā.
Iepriekš partija “Saskaņa” solīja piedāvāt arī uzraudzības mehānismu, piemēram, likt finanšu ministrei saskaņot ar Saeimas Budžeta komisiju visus papildu izdevumus, kas pārsniedz kādu konkrētu summu.
Aizejošās valdības finanšu ministre, jaunievēlētās Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda, ka līdz ar izmaiņām gaidu budžets ļaus nodrošināt valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī līdz brīdim, kad spēkā stāsies noteikta gada budžets.
Viņa arī noraidīja opozīcijas pārmetumus par to, ka esošā valdība būtu iztukšojusi valsts maku: „Budžeta stāvoklis ir stabils. Eiropas Komisijā budžeta plāns pie nemainīgas politikas ir iesniegts, un EK to ir atzinusi par atbilstošu. Vienlaikus, vēlos aicināt šobrīd, kamēr jaunā valdība nav izveidota, kolēģiem Saeimā būt atbildīgiem un,
ja nāk ar kādu priekšlikumu, kas paredz papildu tēriņus nākamajā gadā, tad pretim likt arī reālus piedāvājumus izdevumu samazināšanai vai ieņēmumu palielināšanai.
Šobrīd ar milzu politiskiem piedāvājumiem, kā mums visus apmierināt, var mētāties tad, ja jūs domājat, ka nebūsiet nākamajā valdībā. Aicinu atbalstīt piedāvāto risinājumu, lai nesamazinātu finansējumu pedagogiem, pensionāriem un citām jomām, bet ievērotu rāmi to pasākumu ietvaros, kas šobrīd ir paredzēti vidēja termiņa budžetā.”
Tikmēr Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) norādīja, ka grozījumi ļaus nodrošināt lielākas algas tiesnešiem, prokuroriem, pedagogiem un nedaudz lielākas pensijas, taču apsolīts arī algu palielinājums mediķiem un iekšlietu sistēmā strādājošajiem.
“Saskaņa” saskata iespēju budžetā uz straujākas ekonomiskās izaugsmes rēķina rast finansējumu mediķu algu palielināšanai par 20%. Viņš norādīja, ka ar Eiropas Komisiju (EK) saskaņotais vidēja termiņa budžeta plāns paredz IKP pieaugumu 2019. gadā par 3%, bet jaunākās EK prognozes lēš 3,2% pieaugumu.
Tas nozīmējot, ka nākamā gada budžetā iespējams ieplānot vismaz par 16 miljoniem eiro lielākus ieņēmumus, norādīja Dombrovskis.
KONTEKSTS:
2019. gadā iekšlietu darbinieku pabalstiem vien vajadzīgi vairāk nekā 40 miljoni eiro, pārējo iedzīvotāju pensijām un pabalstiem nepieciešami 10 miljoni eiro, pedagogiem 18 miljoni eiro, tiesnešu un prokuroru darba samaksas paaugstināšanai 9 miljoni eiro, bet mediķiem par virsstundu darbu - 16 miljoni eiro.
Tomēr par algu kāpumu mediķiem politiķiem jālemj atsevišķi, un Saeimas Sociālo lietu komisija jau sākusi apspriest šo jautājumu.
2019. gada budžeta pieņemšanu aizkavē tas, ka pēc 13. Saeimas vēlēšanām politiķiem aizvien nav izdevies vienoties par valdības izvedi. Lai gan mēnesi pēc vēlēšanām Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Jaunās konservatīvās partijas pārstāvi Jāni Bordānu veidot valdību, Bordānam tas neizdevās. Tad Vējonis aicināja partijas aktīvāk strādāt, taču arī tas nevainagojās ar panākumiem, un 26. novembrī Vējonis deva "KPV LV' pārstāvim Aldim Gobzemam divas nedēļas valdības izveidei - līdz 10. decembrim.
