Jaunajā pesticīdu atlieku kontroles programmā iekļauj jaunus augus

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi jaunu pesticīdu atlieku kontroles programmu, lai nodrošinātu produktu atbilstību drošas un nekaitīgas pārtikas prasībām. Programmā paredzēta dažādu augu, piemēram, kartupeļu, burkānu, ķiršu un miežu pārbaude uz vairāk nekā simts pesticīdu atliekvielām katru gadu.

Jaunajā pesticīdu atlieku kontroles programmā iekļauj jaunus augusPaula Dēvica

    Pesticīdu atliekvielu pārbaudes veiktas arī iepriekšējos gadus, tomēr katru reizi programma tiek nedaudz mainīta. Piemēram, šogad, tā paredz iepriekš neiekļautu augu pārbaudi – ābolu un griķu. Turklāt šajā gadā plānots noņemt par gandrīz trešdaļu vairāk paraugu. „Zemnieku Saeimas” valdes locekle Edīte Strazdiņa uzskata, ka programmā nākamreiz vajadzētu iekļaut arī bietes, tomēr kopumā šo programmu vērtē pozitīvi.

    „Katrā ziņā kontrole ir laba lieta. Mums, protams, jārūpējas par to, ko mēs ēdam un ko mēs liekam galdā. Īsti nav skaidrs, varbūt viena ir šī programma pašiem zemniekiem. Pārtikas un veterinārajam dienestam ir arī pārbaužu sistēma, kā kontrolē importēto preci, bet teorētiski būtu jābūt šādai pašai programmai par kontroli arī importa augļiem, dārzeņiem un, iespējams, arī graudiem,” stāstīja Strazdiņa.

    Vēl „Zemnieku Saeimas” pārstāve pauda neizpratni par kārtību, kādā noteikti pārbaudāmie pesticīdi. Zemkopības ministrijā pastāstīja, ka pārbaudāmo augu un pesticīdu saraksts veidots pēc Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem. Pie tam katru gadu veic programmas uzlabošanu, ņemot vērā iepriekšējā gada rezultātus, skaidroja ministrijas pārstāve Zane Ružāne:

    „Tiek pārbaudīts kopumā uz 149 pesticīdu atliekvielām, tai skaitā glifosātu. Šīs programmas mērķis pēc būtības ir tāds – lai pasargātu augus no bojājumiem ir būtiski izmantot atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Tajā pašā laikā šie augu aizsardzības līdzekļi ir jāizmanto tā, lai tiktu ievērota to lietošanas kārtība. Par to, vai šie faktori tiek ievēroti, mēs varam pārliecināties, veicot uzraugošās darbības.”

    Zemnieku saimniecības atliekvielu pārbaudei tiek izvēlētas izlozes veidā. Šogad pirmo reizi pārbaudi veica pieredzējušā agronoma Arnolda Jātnieka saimniecībā „Vaidelotes”. Arnolds lepojas ar 232 hektāriem labības, kā arī skaisti sakoptiem mazdārziņiem.

    „Nu, te herbicīda efekts ir redzams.Te ir lauks, papuvei te ir iesētas sinepes, kuras pēc tam iears zemē. Bet te ir miglots labības lauks, kurš ir miglots pret nezālēm. Ja nemiglotu miežus, viņi būtu tādi paši kā blakus. Tad jūs varat secināt, ka reāli te nebūtu puse no tās ražas, kas ir šobrīd. Tāpēc jau augu aizsardzības līdzekļi ir domāti, lai tiktu galā ar nezālēm, slimībām, kaitēkļiem. Ne jau kā cita dēļ. ”

    Zemnieks ir pārliecināts, ka bailes no pesticīdiem Latvijā ir pārspīlētas, jo ierobežojumi šeit ir strikti un pārbaudes biežas. Drīzāk būtu jāsāk pārbaudīt ievestā produkcija, jo citās Eiropas valstīs noteikumi nav tik stingri.

    „Šobrīd 2% zemnieku ir jācīnās pret 98% pārtikas produktu lietotāju. Ļoti daudzi nesaprot, ko zemnieks dara vispār. Un tad, kad mums pasaka, ka glifosāts ir inde, viss ir inde, ko zemnieks lieto uz lauka. Ir lietas, kas ir vajadzīgas augšanas regulatoram. No tiem pašiem kviešiem izņemt ārā vējauzu, kas mums ir karantīnas nezāle, viņa neiznīcinās – tur ražas faktiski nebūs,” stāstīja Jātnieks.

    Viņš norādīja, ka uzmanīgi un pareizi lietojot augu aizsardzības līdzekļus, produktam netiek kaitēts. Cilvēks droši tos varot lietot uzturā.

    KONTEKSTS:

    Biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” pētījumā šogad tika secināts, ka visos Latvijā audzēto ābolu un kartupeļu paraugos atrastas pesticīdu atliekvielas. Lai gan maksimāli pieļaujamās koncentrācijas nav pārkāptas nevienā gadījumā, attiecībā uz dažiem no atrastajiem pesticīdiem ir bažas par esošo normu drošumu, kā arī potenciālo kaitējumu kaimiņiem un videi šo pesticīdu izmantošanas laikā. Zemkopības ministrija norādīja, ka pētījuma rezultātu interpretācijā ir pieļautas vairākas neprecizitātes.

    Arī Latvijas Radio raidījums "Kā labāk dzīvot" iedziļinājās pesticīdu pētniecībā, atklājot tos zemenēs.

    Pieaugot zināšanām par pesticīdu ietekmi, aizvien vairāk pesticīdu nespēj iziet drošības prasības un to lietošana Eiropā tiek pārtraukta. Latvijā ir salīdzinoši mazs tirgus, tāpēc arī izplatītāji ne vienmēr Latvijā reģistrē Eiropas Savienībā atļautos pesticīdus. Šo abu faktoru dēļ Latvijas audzētājiem samazinās pieejamo pesticīdu klāsts. Tāpēc būtu ļoti svarīgi informēt un izglītot audzētājus par agroekoloģiskajām un bioloģiskajām metodēm kaitēkļu apkarošanā, lai nerodas kārdinājums izmantot neatļautus preparātus un vismaz neizmantotu fungicīdus profilaktiski

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti