Kā labāk dzīvot

Izzinām pirts zinības!

Kā labāk dzīvot

Krājumi ziemai: šīs vasaras tendence - atgriežamies pie vecajām receptēm

Zemenes: ogās pesticīdu atliekvielu maz, lielajās saimniecībās bez ķīmijas neiztikt

«Kā labāk dzīvot?»: Kādus pesticīdus var atrast Latvijā nopērkamajās zemenēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Turpinot pētīt pesticīdu atliekvielas pārtikas produktos, Latvijas Radio raidījums “Kā labāk dzīvot?” pētīja tās arī zemenēs. Eksperimentā astoņos no desmit paraugiem atklāja vairākas pesticīdu atliekvielas, un, lai gan pesticīdu līmenis netika pārsniegts, jautājums ir par to kopējo ietekmi.

Divu zemeņu paraugus raidījuma komanda iegādājās dažādos mazumtirdzniecības veikalos un astoņus zemeņu paraugus iegādājās tirgū Rīgā. Analīzēm izvēlējās “Eurofin” laboratoriju Lietuvā.

Analīžu veikšanai sākumā aptaujāja BIOR laboratoriju, diemžēl uzrunātā BIOR darbiniece nevarēja precizēt, kādus pesticīdus BIOR iekļauj analīzēs, bet raidījums gribēja pēc iespējas plašāku klāstu. Paņemtos paraugus nosūtīja Lietuvas laboratorijai ar piegādes servisu.

Lietuvas laboratorija 9 no 10 paraugiem atrada pesticīdu - fungicīdu - atliekvielas.

Fungicīdi ir pretsēnīšu preparāti, piemēram, pret puvi, pret pelējumu, un, kā atzīst paši zemeņu audzētāji, šādas vielas nereti izmanto profilaktiski.

Piecos paraugos atklāja boskalīdu - vienu no plašāk lietotajiem fungicīdiem Eiropā. Boskalīds, iespējams, ir endokrīno sistēmu traucējoša viela, un ir arī aizdomas par kancerogenitāti, bet šobrīd pierādījumi ir nepietiekami, lai aizdomas noņemtu vai apstiprinātu. Ja aizdomas par kancerogenitāti apstiprinātos, šo vielu vairs nedrīkstētu lietot.

Vēl piecos paraugos atklāja fludioksonilu un četros paraugos ciprodinilu. Arī par šīm vielām ir aizdomas, ka tām varētu piemist endokrīno sistēmu traucējošas īpašības. Diemžēl zinātnisku disputu un pesticīdu rūpniecības lobija dēļ Eiropas Komisija kavējas ar likumu izstrādi endokrīno sistēmu traucējošām vielām. Šādas vielas nedrīkst izmantot kā pesticīdus, bet, kamēr likumdevējs nav noteicis skaidrus kritērijus šādām vielām, to izvērtēšana kavējas. Ciprodinils ir ļoti kaitīgs kukaiņēdājiem putniem un arī zīdītājiiem un ūdensdzīvniekiem, tas slikti noārdās vidē.

Nevienā gadījumā likumdevēju noteiktie pesticīdu atliekvielu līmeņi netika pārsniegti, laboratorijā noteiktās koncentrācijas bija ievērojami zem tiem.

Diemžēl, nosakot drošos pesticīdu atliekvielu līmeņus, netiek ņemts vērā tā saucamais “kokteiļa efekts” (pesticīdu kumulatīvā un sinerģētiskā ietekme), lai gan Eiropas tiesību akti to paredz vērtēt.

Šoreiz veiktajās analīzēs astoņos no desmit paraugiem atklāja vairākas pesticīdu atliekvielas. Visvairāk dažādu pesticīdu atliekvielu bija Grieķijas zemenēs (6 pesticīdu atliekvielas), arī pāris Latvijas audzēto zemeņu paraugos bija pa četrām atliekvielām - tātad zemenēs bieži sastopams vairāku pesticīdu atliekvielu maisījums un kokteiļa efekts uz tām attiecas.

Tādām vielām, kas ir kancerogēnas un endokrīno sistēmu graujošas, drošos atliekvielu līmeņus nemaz nevar noteikt, tādu nav, un tāpēc šādas vielas nedrīkst izmantot. Tāpēc turpmāka zinātniskā izpēte par boskalīdu un citām vielām ir ļoti svarīga, lai patiešām mēs varētu būt pārliecināti par to drošību.

Tirgū zemenes vidēji bija lētākas nekā veikalā, bet, vērtējot pesticīdu atliekvielu daudzumu, ne sliktākas, bija lielāka dažādība.

Tirgū pirktajās visdārgākajās - Latvijā siltumnīcā audzētajās - zemenēs neatrada nevienu atliekvielu.

Viena Latvijas audzētāja zemenēs atklāja pesticīdus, kas Latvijā nav reģistrēti izmantošanai zemenēs (trifloksistobīnu un fluopirāmu), kas jāuzskata par pārkāpumu, jo Latvijā reģistrētos pesticīdus drīkst izmantot tikai paredzētajam mērķim.

Pieaugot zināšanām par pesticīdu ietekmi, aizvien vairāk pesticīdu nespēj iziet drošības prasības un to lietošana Eiropā tiek pārtraukta. Latvijā ir salīdzinoši mazs tirgus, tāpēc arī izplatītāji ne vienmēr Latvijā reģistrē Eiropas Savienībā atļautos pesticīdus. Šo abu faktoru dēļ Latvijas audzētājiem samazinās pieejamo pesticīdu klāsts. Tāpēc būtu ļoti svarīgi informēt un izglītot audzētājus par agroekoloģiskajām un bioloģiskajām metodēm kaitēkļu apkarošanā, lai nerodas kārdinājums izmantot neatļautus preparātus un vismaz neizmantotu fungicīdus profilaktiski.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti