Panorāma

Biogāzes noplūdē iet bojā divi strādnieki

Panorāma

Sākts kriminālprocess par negadījumu Mārupē

Ģirts Freibergs

Jaunā PA valde līgumu par «Citadeles» pārdošanu varētu parakstīt līdz valdības maiņai

Pirmdien ieceltā jaunā Privatizācijas aģentūras valde varētu jau līdz valdības maiņai parakstīt par iepriekšējās valdes atkāpšanās iemeslu kļuvušo bankas „Citadeles” pārdošanas līgumu. Tiesa, tas nebūs pašmērķis, un valde arī apšauba, ka jebkura saprātīga nākamā valdība varētu mēģināt apturēt darījumu.

Jaunieceltais Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs Latvijas Radio raidījumā „Aktuālais temats” pirmdien vakarā pieļāva, ka līdz trešdien plānotajai jaunās valdības apstiprināšanai līgumu jau varētu parakstīt.

Savukārt valdes loceklis Ģirts Freibergs radio norādīja, ka tas gan būs pašmērķis, jo viņš apšauba,   „jebkuras saprātīgās nākamās valdības mēģinājumus to apturēt”. Viņš sacīja, ka līguma parakstīšanas galvenais kritērijs būs, vai tas atbilst valdības lēmumam par kredītiestādes pārdošanu.

Loginovs arī pastāstīja, ka pie „Citadeles” pārdošanas viņš strādāja jau kopš valsts pārņemtās bankas „Parex” restrukturizācijas un „Citadeles” izveides 2010.gadā. Viņš, piekrikot kļūt par PA valdes locekli, vēlas darījumu pabeigt, jo tas jau ir finiša taisnē un būtu „žēl četru gadu darbu pazaudēt”.  Arī Freibergs pauda, ka viņš strādāja bankas padomē pēc tās izveidošanas un „faktiski šo banku izauklēja” no zaudējumus nesošās līdz „patīkamus pārsteigumus nesošajai kredītiestādei”.

Loginovs arī atgādināja, ka valdība jau izlēmusi, ka banka jāpārdod un izvēlējusies investoru – ASV fonda „Ripplewood Holdings” vadīto investoru grupu.  Viņš atklāja, ka bankas šī gada peļņu neizmaksās dividendēs, tā paliks bankā un attiecīgi no tās būs atkarīga bankas cena. Pašreizējais scenārijs paredz, ka valsts saņems 74 miljonus eiro par tai piederošajiem 75% bankas akciju.

Loginovs atzina, ka banku pārdos par cenu, kas mazāka par pašu kapitālu, taču situācija nav labvēlīga banku pārdošanai, arī tām bankām, kurām nav valsts atbalsta.

Līgums arī paredz, ka banku tālāk nevarēs pārdot ātrāk kā pēc diviem gadiem. Sarunās bija mēģināts panākt pēc iespējams ilgāku nepārdošanas termiņu, taču tas samazina investora iespējas brīvi rīkoties ar savu ieguldījumu un attiecīgi samazina cenu, skaidroja Loginovs.

Tāpat līgums paredz, ka investoram būs jāiegulda līdzekļi bankas attīstība, 10 miljoni eiro jāiegulda noteikti, savukārt, ja bankas akciju pārdošanas cena saruks, ņemot vērā bankas darbības rezultātus, tad naudu, kuru nesaņems valsts, ieguldīs bankā, nevis tā paliks investoru kabatās.  

Savukārt Freibergs norādīja, ka, visticamāk, banku pārdos pēc 5 – 10 gadiem, turklāt bankā jāiegulda papildus kapitāls, veicinot attīstību, un akcionāri ar pieredzi būs spiesti atnest kopā ar savu naudu arī biznesa attīstības stratēģijas, lai bankas vērtību varētu pacelt.

Freibergs LTV raidījumā „Panorāma” atzina ka viņš būs tehniskais līguma parakstītājs, kura uzdevums būs izpildīt valdības lēmumu.  Viņš norādīja, ka Latvija pēc PA valdes atkāpšanās neizskatās labi ES un potenciālo investoru acīs, reputācijai nodarīts kaitējums, un sabiedrībai un valdībai no šī gadījuma ir jāmācās, lai tas neatkārtotos nākotnē.

Līguma parakstīšana, pēc Freiberga domām, ir „ļoti saprātīgs risks un nepieciešama rīcība”. Viņš vēl iepazīsies ar visiem dokumentiem, bet viņam jau tagad nav šaubu, ka līgums ir „labs un izdevīgs, gan bankai, gan visiem Latvijas iedzīvotājiem”.

„Man zināmi publiski izskanējuši nosacījumi, kuri dažreiz nepareizi interpretēti, iespējams, speciāli, lai radītu apjukumu sabiedrībā,” LTV raidījumam „”Panorāma” sacīja Freibergs.

„Šobrīd neredzu nevienu iemeslu, lai līgumu neparakstītu. [..] Tas ir pareizais solis un citu variantu nav,” LTV raidījumam „Panorāma” atzina Freibergs.
 
Viņš piekrita, ka līgumā ir lietas, ko var uzlabot, bet centieni uzlabot ne vienmēr var novest pie šāda rezultāta, „reāls scenārijs, ka, cenšoties uzlabot, tiks panākts pretējais rezultāts”.

Jau ziņots, ka pirmdien, 3. novembrī, notikušajā Privatizācijas aģentūras ārkārtas akcionāru sapulcē tika iecelta jauna aģentūras valde - par aģentūras valdes priekšsēdētāju ir iecelts Vladimirs Loginovs, par valdes locekli - Ģirts Freibergs.

Līdzšinējie PA valdes locekļi - Ansis Spridzāns un Guntis Lauska - atkāpās no amata trešdien. Līdz ar to Privatizācijas aģentūra nevarēja parakstīt valdības atbalstīto bankas pārdošanas līgumu.

Īsi pēc PA valdes locekļu atkāpšanās par amata kandidātu izvēlēts PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs, taču viņu nevarēja iecelt, jo valdi var apstiprināt tikai tad, ja būs divi valdes locekļi.

Oktobra beigās valdība slēgtajā sēdē akceptēja līgumu par bankas "Citadele" akciju pārdošanu starptautisko investoru grupai "Ripplewood Holdings". Bankas pārdošanas līgumā plānots iekļaut punktu, ka ”Ripplewood Holdings” sev piederošās ”Citadeles” akcijas varēs pārdot jau pēc diviem gadiem. 

Valdība atbalstītā bankas pārdošanas līguma nosacījumi paredz, ka "Ripplewood Holdings" bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem. Latvijas valdība akceptēja ASV fonda "Ripplewood Holdings" izteikto bankas "Citadele" iegādes piedāvājumu. Tas paredz, ka 25% bankas "Citadele" akciju iegādāsies "Ripplewood Holdings", 50% iegūs patlaban publiski nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

ERAB atbalsta Latvijas valdības lēmumu pārdot valstij piederošās bankas "Citadele" akcijas starptautiskai investoru grupai, ko vada "Ripplewood Holdings" un fonda dibinātājs un izpilddirektors Tims Kolinss. ERAB viceprezidents Filips Benets 23.septembrī apmierinātību par notikušo izteica Rīgā, darījumu saucot par profesionāli vadītu procesu.

ASV investoru piedāvātā cena par bankas "Citadele" akcijām un visi investoru vārdi tiks atklāti pēc darījuma noslēgšanas.

Savulaik valsts maksātnespējīgajā "Parex" bankā ar mērķi novērst apjomīgu finanšu krīzi no saviem līdzekļiem naudas ieguldīja aptuveni miljardu eiro, bet kopā ar valsts garantijām - ap diviem miljardiem eiro. No abām bankām - „Reverta” un „Citadele” - atgūta gandrīz puse no šīs summas jeb 770 miljoni eiro. Bankā „Citadele” neatmaksātais atbalsts palicis aptuveni 130 miljoni eiro. "Citadele" tika dibināta 2010.gadā, restrukturizējot valsts pārņemto "Parex banku". Patlaban Privatizācijas aģentūras īpašumā ir 75% mīnus viena bankas "Citadele" akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt