Otrdien publiskotais Valsts kontroles ziņojums, kurā secināts, ka, novilcinot laiku, ''Citadele'' pārdota par 25 līdz 75 miljoniem eiro zemāku cenu nekā tās vērtība, trešdien, 19.oktobrī, bija uz Saeimas deputātu galda.
Neskatoties uz atsevišķiem iebildumiem, Valsts kontroles secinātais gan tika apspriests aiz slēgtām durvīm, jo daļa dokumentu par pārdošanas procesu joprojām ir apzīmogota ar slepenības zīmogu, un arī Valsts kontroles ziņojumā ik pa laikam nākas atdurties pret teksta pārrāvumiem ar norādi – dienesta vajadzībām vai ierobežota pieejamība.
Valsts kontrole uzziņai:
- Parex pārņemšanas un restrukturizācijas procesa finansējums ir 2,48 miljardu eiro apmērā
- No tiem noguldījumi bankās 1,54 miljardi eiro (vienlaikus izsniegto noguldījumu apmērs nepārsniedza 1,2 miljardus eiro, jo tika uzsākta līdzekļu atmaksa)
- Valsts aizdevumi Privatizācijas aģentūrai – 511,5 miljoni eiro, ieguldījumi
- Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā - 433,4 miljoni eiro (lielākoties izlietoti, lai atmaksātu valsts aizdevumus un segtu izdevumus par ārpakalpojumu iegādi).
- No minētajiem līdzekļiem līdz 31.12.2015. bija atgūti 1,59 miljardi eiro.
- Maz ticams, ka izdosies atgūt ap 800 miljoniem eiro. Puse no šīs summas būs līdzekļi, kurus neizdosies atgūt Revertai – restrukturizācijas ietvaros izveidotajam slikto aktīvu pārvaldītājam, otra puse – ieguldījums Privatizācijas aģentūras pamatkapitālā.
Tomēr galvenie secinājumi ir skaidri, un arī pēc sēdes Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka šis nav pirmais signāls, kas liecina par neizdevīgo pārdošanu. Tomēr neesot, no kā prasīt atbildību.
"Ziniet, te jau gribot negribot nevarēs atrast nevienu atbildīgo. Nu, ja prokuratūra neatrada nevienu atbildīgo,
mēs varam konstatēt tikai to, ko mēs te runājām, ka tas varēja notikt izdevīgāk, labāk un profesionālāk," teica Bērziņš.
Privatizācijas aģentūra pārmetumus noraida
Privatizācijas aģentūra, kas bija bankas "Citadele" kapitāldaļu turētājs un vadīja pārdošanas procesu, turklāt uzskata, ka Valsts kontroles atzinumam nemaz nav pamata.
Privatizācijas aģentūrai, saskaņā ar nolīgto konsultantu ieteikumiem, gan bijušas cerības uz labāku iznākumu, taču nelabvēlīgu fonu esot radījusi tobrīd sākusies krīze Krimā un Krievijai noteiktās sankcijas; taču 2011. gads, kad tika apturēta "Snoras" un "Krājbankas" darbība, radījusi vēl nelabvēlīgāku fonu, un daudzi investori tobrīd uzsāktajam pārdodošas procesam atsaukuši savus piedāvājumus.
"Tas jau nenozīmē, ka mēs būtu pārdevuši dārgāk, jo tie investori, kas mums palika, tie cenu piedāvājumi neliecināja par to, ka varējām pārdot dārgāk.
Es domāju, mēs pat būtu pārdevuši lētāk," teica Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs.
Jāmaina konsultantu apmaksas kārtība?
Pretēji Privatizācijas aģentūras nolīgtajiem konsultantiem Latvijas Banka gan jau tobrīd mudināja pārdošanu neatlikt, un tagad atzīst – Valsts kontroles atzinums precīzi iezīmē vājās vietas šādu darījumu organizēšanā, saskaņošanā un konsultantu lomas noteikšanā. Centrālā banka pauž cerību, ka valdība to ņems vērā turpmāk.
Ekonomikas ministrija, kas pārrauga Privatizācijas aģentūru, steigt kādus normatīvus labojums gan nedomā.
"Ekonomikas ministrija ir bijusi tikai kā Privatizācijas aģentūras turētājs, un ekonomikas ministrs visos procesos ir piedalījies kā Ministru kabineta loceklis. Tāpēc jautājums, vai būtu maināma kārtība vai nē, būtu visa Ministru kabineta jautājums, ne tikai ministrijas," teica ministrijas pārstāve Ieva Jaunzeme.
Jautāta, kā rīkoties krīzes situācijā, Jaunzeme atzina: "Varu pateikt tikai vienu – ir ļoti dažādi aktīvi, kas valstij būtu jāatsavina, un viņiem būtu ļoti dažādas atsavināšanas kārtības."
Saeimas komisijas vadītājs Bērziņš gan uzskata, ka būtu jāmaina vismaz konsultantu apmaksas kārtība. "Citadeles" pārdošanas procesā konsultantiem samaksāti vairāk nekā pieci miljoni eiro. Taču valsts konsultantu pakalpojumus izmantojusi arī citiem darījumiem, kas nav izrādījušies veiksmīgi, tādēļ to apmaksa vairāk būtu jāsaskaņo ar attiecīgo darījumu iznākumu.
Krūmiņa: Bankas pārdošana vilcināta
Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijas ziņojumā norādīja, ka, vilcinot procesu – pārdodot banku nevis 2011. gadā, bet tikai 2014. gadā, nav iegūta labākā iespējamā cena.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš atzina – valsts varēja pārdot "Citadeles" banku izdevīgāk, bet klupšanas akmens bija pārāk nekritiska paļaušanas uz konsultantiem, neanalizējot un nevērtējot viņu ieteikumus.
Valdība “Citadeles” akcijas pārdeva “Ripplewood” un divpadsmit starptautisku investoru grupai. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro. Valsts kontrole uzskata, ka banku varēja pārdot izdevīgāk, iegūstot 25 līdz pat 75 miljonus eiro vairāk.
Krūmiņa norādīja, ka "Citadeles" pārdošanas gadījumā bankas akciju pārvaldītāja Privatizācijas aģentūra "lielā mērā kalpoja kā pastkastīte" starp valdību un konsultantiem investīciju banku "Societe Generale" un citiem, kuriem par darījumu kopumā samaksāja 5,5 miljonus eiro.
Taču bija arī Latvijas Bankas viedoklis, kas atšķīrās no konsultantu viedokļa, bet tas netika pietiekami analizēts, norādīja Krūmiņa.
