Sadaļas Sadaļas

Izdienas pensijas – valsts budžeta slogs, kas arvien nav sakārtots

Valsts kontrole jau vairākus gadus norādījusi, ka izdienas pensijas valsts budžetam nākotnē, iespējams, būs nepanesams slogs. Tāpat izdienas pensijas neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Par izdienas pensijas sakārtošanu runā jau ilgi un problēmu atzinuši ne tikai revidenti, bet arī politikas veidotāji, taču risinājumus nerod. Tikmēr arvien vairāk nozaru vēlas paplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku, taču Saeimas atbildīgā komisija norādīja, ka to nepieļaus.

ĪSUMĀ:

  • Valsts kontrole gada laikā divreiz norādījusi uz problēmām saistībā ar izdienas pensijām. 
  • Saeimas komisija pirms nepilna gada lūdza pārskatīt izdienas pensijas saņemšanas kritērijus.
  • Jautājums uzticēts LM, kas sniegusi priekšlikumus, bet kas līdz šim darba kārtībā nav iekļauti.
  • LM: ja būs izmaiņas, tās attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri vēl nav sākuši darba gaitas.
  • Saeimas komisijas vadītājs: nepieciešami vienoti kritēriji izdienas pensiju saņēmējiem.
  • IeM nevēlas mainīt sistēmu; TM un AM piedāvās izmaiņas esošajos nosacījumos.

Izdienas pensijas – valsts budžeta slogs, kas arvien nav sakārtotsLinda Spundiņa

Valsts kontroles aizrādījumi

Doties izdienas pensijā pirms vispārējā pensionēšanās vecuma valstī var vairākās profesijās strādājošie: militārpersonas, diplomāti, prokurori un tiesneši, iekšlietu resora darbinieki, valsts un pašvaldības profesionālie kultūras darbinieki, piemēram, teātra un cirka mākslinieki, kā arī vēl citi strādājošie.

Labklājības ministrijas pārstāve Dace Trušinska skaidroja izdienas pensijas mērķi, kas gadu laikā krietni ir mainījies: "Izdienas pensijas būtība ir, ka piešķir šo pensiju par darbu, kura rezultātā cilvēkam ir radies priekšlaicīgs darbspējas zudums. Šobrīd principā tās izdienas pensijas ir kā papildu materiāls ienākums cilvēkiem darbspējīgā vecumā. Jo, piešķirot izdienas pensiju, principā netiek vērtēts, vai viņam tiešām ir darbspējas zudums, vai viņš tiešām nevar strādāt šajā profesijā, vai viņš nevar pārkvalificēties un strādāt kādā citā amatā."

Šobrīd aptuveni 70% izdienas pensijas saņēmēju turpina darba gaitas, nereti pat paliekot tajā pašā nozarē. Tādējādi saņem gan izdienas pensiju, gan darba algu.

Precīzi pirms gada Valsts kontrole revīzijas ziņojumā norādīja, ka izdienas pensijas nākotnē, iespējams, būs nepanesams slogs valsts budžetam. Ja pirms desmit gadiem šo pensiju izmaksai bija nepieciešami 45 miljoni eiro, tad pērn tie bija jau vairāk nekā 70 miljoni eiro. Tādēļ revidenti norādīja, ka nepieciešama steidzama politiska izšķiršanās par turpmāko rīcību šajā jautājumā, pārskatot un, ja nepieciešams, sašaurinot izdienas pensiju saņēmēju loku.

Pēc aptuveni pusgada sekoja vēl viens Valsts kontroles revīzijas ziņojums, jau atkal zvanot trauksmes zvanus, ka šī joma nav sakārtota un neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Tā ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. Izdienas pensijas apmērs ir vidēji pusotru reizi lielāks nekā šo personu "nopelnītā" valsts vecuma pensija. Kā arī jāņem vērā, ka laika gaitā vecuma pensijas pensionēšanās vecums ir palielinājies, taču izdienas pensijas palikušas nemainīgas jau kopš deviņdesmitajiem gadiem.

Priekšlikumi sniegti ne reizi vien

Politikas veidotāji revidentus ir sadzirdējuši, taču izdienas pensiju jautājums kā tāds stafetes kociņš nodots tālāk un finiša līniju vēl nešķērso.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šajā sasaukumā četrās sēdēs skatījusi izdienas pensijas jautājumu. Pērn jūnijā komisija vēstulē Ministru prezidentam lūdza pārskatīt kritērijus izdienas pensijas saņēmējiem. Komisijas vadītājs Andris Skride no "Attīstībai/Par!" stāsta, ka no premjera saņemta atbilde, ka viņš šo jautājumu uzdevis Labklājības ministrijai (LM).

"Labklājības ministrija ir vairākkārt izstrādājusi priekšlikumus un iesniegusi Valsts kancelejai. Jau 2014. gadā bija izstrādāta detalizēta koncepcija ar konkrētiem priekšlikumiem. Kā arī pēc Valsts kontroles ziņojuma Labklājības ministrija divas reizes sniegusi informatīvos ziņojumus, kur pēdējais arī tika aktualizēts pagājušā gada otrajā pusē. Jāsaka, Valsts kanceleja nav izdienas pensiju jautājumu šobrīd vēl ielikusi savā darba kārtībā," klāstīja LM pārstāve Dace Trušinska.

Ministrija norādīja: ja būs kādas izmaiņas, tad tās attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri vēl nav sākuši darba gaitas.

"Mēs piedāvājām, ka tās amatpersonas, kurām ir tieša saistība ar valsts iekšējo un ārējo drošību, tās ir militārpersonas, karavīri, iekšlietu sistēmas darbinieki, valsts drošības iestādes – viņiem šis vecums varētu būt desmit gadi pirms vispārējā [vecuma pensijas] vecuma. Ja šobrīd viņiem pārsvarā ir 50 gadi, militārpersonām pat ātrāk, tad viņiem par pieciem gadiem šis vecums paaugstinātos. Protams, ne uzreiz," atzina LM speciāliste.

Savukārt piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma atvaļinātas varētu tikt tās amatpersonas, kurām ir psihoemocionālie riski: diplomāti, prokurori un KNAB darbinieki.

Saeimas deputāts: nepieciešami vienoti kritēriji

Deputāts Skride stāstīja, ka komisijas ieskatā nepieciešami vienoti kritēriji izdienas pensiju saņēmējiem, jo tie katrā profesijā atšķiras.

"Nākotnē droši vien ir jāpaaugstina vecums, no kura tiek piešķirta izdienas pensija, piemēram, izdienas pensijā varētu doties piecus gadus pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Un, protams, būtu jāpārskata izdienas pensijai nepieciešamais nostrādātais darba stāžs," sacīja Skride.

Izdienas pensijas amplitūda ir liela – no 490 līdz 2000 eiro mēnesī. Pašlaik ir deviņi izdienas pensiju likumi, kur katrs resors ir atbildīgs par savu izdienas pensiju saņēmēju loku un kritērijiem.

Ik pa laikam kāda no ministrijām grib paplašināt pensijas saņēmēju loku, piemēram, Tieslietu ministrija (TM) rosinājusi piešķirt izdienas pensijas arī Valsts probācijas dienestā strādājošajiem. Pamatojums – darbinieki ikdienā strādā ar bīstamiem un agresīviem notiesātajiem un ir pakļauti veselības un dzīvības apdraudējumam, ne mazāk kā Ieslodzījumu vietas pārvaldes darbinieki, kuri var doties izdienas pensijā.

Savukārt Skride pauda, ka saņēmēju loku nepalielinās. "Izdienas pensiju saņēmēju loku noteikti nedrīkstam palielināt. Piemēram, pagājušogad bija kolektīvais iesniegums par izdienas pensiju noteikšanu arī pašvaldības policistiem. Komisija pagājušogad nolēma šo tālāk nevirzīt, jo komisija neatbalsta izdienas pensijas saņēmēju loka paplašināšanu."

Dažas ministrijas vēlas izmaiņas esošajos nosacījumos

Taču patlaban Saeimā jau uz otro lasījumu ir jautājums par tiesnešu izdienas pensijām, ļaujot neatkarīgi no vecuma, sasniedzot 30 gadu stāžu, doties pensijā. Inita Ilgaža no ministrijas atgādināja, ka par tiesnesi var kļūt, sasniedzot 30 gadu vecumu.

"Šis priekšlikums paredz to, ka, ja tiesnesis ir 30 gadus nostrādājis tiesneša amatā, tad viņam ir piešķirtas tiesības atstāt šo amatu, negaidot pensijas vecumu, un saņemt atbilstošu valsts nodrošinājumu.

Šim priekšlikumam ir divi mērķi: viens – tāds kā cieņas apliecinājums tiem tiesnešiem, kuri visu savu darba mūžu veltījuši tiesneša amatam.

Un no otras puses, tas ir arī veids, kā sistēma var ātrāk atjaunoties – sistēmā var ātrāk ienākt jauni tiesneši, jo tiesnešu skaits ir noteikts ar Saeimas lēmumu," klāstīja Ilgaža.

Šobrīd vidēji tiesnešu izdienas pensija ir virs 2000 eiro, taču tā veidojas kā piemaksa vecuma pensijai. Tātad starpība, ko piemaksā, ir vidēji ap 860 eiro. Pērn pensiju saņēma 87 tiesneši, savukārt saņēmēju loks ik gadu palielinās vidēji par desmit tiesnešiem.

Aizsardzības ministrija (AM) plāno pārskatīt izdienas pensijas militārpersonām. Ministrijas valsts sekretārs Jānis Garions norādīja, ka varētu sakārtot jautājumu, kas attiecas uz turpmākajām darba gaitām ministrijā, kad persona ir atvaļināta no dienesta.

"Tas īsti nav pareizi, ka atvaļinātais karavīrs saņem gan pensiju, gan pēc tam arī algu. Mēs esam veikuši analīzi un ir sagatavoti vairāki rīcības varianti ministram un komandierim tālākai izlemšanai, vai mēs liedzam tiem, kas atvaļinās, tālāk strādāt sistēmā, ja viņi saņem izdienas pensiju, vai arī jāizvēlas – alga vai pensija, vai arī atceļam, īpaši virsniekiem, vecuma ierobežojumus un ļaujam strādāt līdz vecuma pensijai," stāstīja AM pārstāvis.

Mazāk nekā 10% izdienas pensiju saņēmēju turpina darba gaitas AM. Jāņem vērā, ka militārpersonas salīdzinoši agri var sasniegt nepieciešamo darba stāžu, lai atvaļinātos, tādēļ nereti turpina darba gaitas jau kur citur.

Savukārt Iekšlietu ministrija (IeM), kura ir viena no tām, kas izdienas pensijās visvairāk tukšo valsts maciņu, neplāno mainīt sistēmu.

Ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norādīja, ka Valsts kontroles secinājumi par pensiju slogu ir tikai pieņēmums, jo resorā ne visi strādājošie sasniedz nepieciešamo darba stāžu, lai saņemtu izdienas pensiju.

"Tas, protams, ir pieņēmums par to, ka visi, kas iestājas, arī nodienē, kas faktiski tā nav. Ir ļoti liela nodarbināto maiņa. Lai runātu par jebkādām pārmaiņām šajā jomā, vispirms ir jāpasaka, kas ir tas, ko darbinieki iegūs vietā," klāstīja Trofimovs.

Trofimovs norādīja, ka vidējā izdienas pensija resorā strādājošajam ir 501 eiro, kas ir ļoti maza. Tāpēc, lai runātu par izmaiņām izdienas pensijā, būtu jānodrošina lielāka pamatdarba alga strādājošajiem. Kā arī pensija motivē darbiniekus palikt amatā.

"Protams, mēs esam to piedzīvojuši ne reizi vien, kad diskusija vien izraisa iesniegumu lavīnu tām personām, kuras nejūt to drošo situāciju," atzina IeM valsts sekretārs.

Šobrīd Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā turpina darbu 54 izdienas pensijas saņēmēji, Valsts policijā – 337, bet robežsardzē strādā 25% jeb 84 izdienas pensionāri.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms kāda laika uzrunāja iesaistītās ministrijas, lūdzot sniegt izvērstu viedokli par izdienas sistēmas pensiju pārskatīšanu. Aptuveni 80% norādīja, ka ir nepieciešami uzlabojumi sistēmā. Komisijas vadītājs stāstīja, ka izdienas pensijas jautājuma sakārtošana ir svarīga, tāpēc šis jautājums tiks aktualizēts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt