Valsts kontroliere: Saistību apmērs izdienas pensijām sasniedz 4,5 miljardus eiro

Valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē jau ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro, pirmdien žurnālistiem pastāstīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

ĪSUMĀ:

  • Aprēķināts, ka valsts uzņēmusies izmaksāt 4,5 miljardus eiro izdienas pensijās.
  • Valsts kontrole aicina domāt, vai Latvija ko tādu var atļauties; vērš uzmanību uz izdienas pensiju trūkumiem.
  • Finanšu uzskaitē iestādēm veicas salīdzinoši labi, bet joprojām vienam mērķim rezervēti līdzekļi tiek tērēti citam.
  • Vēl arī iestādes mēdz iepirkt lietas, kas pēc tam ilgi stāv noliktavās.
  • Četros gadījumos Valsts kontrole vērsusies tiesībsargājošās iestādēs.
  • Valsts kontrolē uzsver, ka tā saimniekot vairs nevar Covid-19 krīzes neskaidrības apstākļos.
  • Valsts kontrole sagatavojusi vairāk nekā 60 ieteikumu.

Atbilstoši Valsts kases sniegtajām vadlīnijām, institūcijas aprēķināja summu, kādas ir aplēses par valsts uzņemto saistību apmēru. Ņemot vērā vidējo dzīves ilgumu, tika aplēsts, ka summa, kas jāparedz gan tiem, kuriem jau tiek izmaksātas izdienas pensijas, gan tiem, kuriem tās pienākas nākotnē noteiktajās jomās, kopumā ir milzīga.

Valsts kontrole uzskata, ka, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensijas vai turpinot paplašināt to saņēmēju loku, nākotnē izdienas pensijas var var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam. Tādēļ ir nepieciešama steidzama politiska izšķiršanās par turpmāko rīcību šajā jautājumā, pārskatot un, ja nepieciešams, sašaurinot izdienas pensiju saņēmēju loku.

Valsts kontrole asi kritizē izdienas pensiju sistēmuLinda Zalāne

    Krūmiņa uzsvēra, ka izdienas pensiju apjoms arvien ir palielinājies - 2011. gadā izdienas pensiju izmaksai bija nepieciešami 45 miljoni eiro, bet 2020. gadā būs nepieciešami jau 77,4 miljoni eiro.

    Valsts kontrole jau iepriekš bija pievērsusies izdienas pensijām, kritizējot šo sistēmu. Bet aplēses par saistību apmēru tiek aprēķinātas pirmo reizi.

    Arī Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins teica, ka gadu no gada palielinās naudas summas, ko izmaksā izdienas pensionāriem. Valsts kontrole redz, ka nosacījumi nebūt nav vienādi un pamatoti. Tādējādi Valsts kontrole aicina spriest, vai izdienas pensijas vispār vēl atbilst savai sākotnējai idejai, ka tiek maksāta pensija profesijās, kur cilvēks noteiktā vecumā vairs nespēj darboties.

    Krūmiņa uzskata, ka Valsts kontroles teiktajam vajadzētu veicināt valstī domāt par to, vai šādas saistības vispār var atļauties, un kā tās samērojamas ar vecuma pensiju izmaksu.

    Korčagins paskaidroja, ka datu analīze liecina - 7 no 10 izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt un daudziem pat nav bijusi vajadzība pārkvalificēties. Tādējādi izdienas pensija viņiem vienkārši ir papildu līdzekļi algai.

    Izdienas pensijas ir izdevīgas, jo dod iespēju pensionēties ilgi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. Izdienas pensijas apmērs ir vidēji 1,51 reizi lielāks nekā šo personu "nopelnītā" valsts vecuma pensija.

    Tā kā sistēma ir veidojusies vēsturiski vai arī panākot politisko atbalstu, pastāv atšķirīgi izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un aprēķināšanas kārtība. Piemēram, atsevišķas militārpersonas izdienas pensijā devušās jau 33 gadu vecumā, jo nav noteikts minimālais pensionēšanās vecums, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem un diplomātiem minimālais pensionēšanās vecums ir 55 gadi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tiesības uz izdienas pensiju arvien ir šīs iestādes iekšējiem auditoriem, vecākajiem grāmatvežiem un vecākajiem lietvežiem.

    Izdienas pensiju saņēmēju loks

    Valsts kontrole informēja, ka šobrīd Aizsardzības ministrijas saistības izdienas pensijām aprēķinātas vairāk nekā 1,3 miljardu eiro, Ārlietu ministrijai nepilnu 53 miljonu eiro, KNAB 11,5 miljonu eiro, Kultūras ministrijai pusotra miljona eiro, Labklājības ministrijai 645 miljonu eiro, Prokuratūrai 158,2 miljonu eiro apmērā. Lai gan Iekšlietu ministrijas pārskatā saistības izdienas pensijām nav aprēķinātas, tomēr pēc revidentu provizoriskām aplēsēm tās varētu sasniegt pat divus miljardus eiro.

    Valsts kontrole uzsver, ka iestādēm ir jāturpina darbs pie visu izdienas pensiju nākotnes saistību apzināšanas, jo ir skaidrs, ka to apjoms kļūs vēl lielāks. Valsts kontrole arī turpmākajās revīzijās vērtēs šo aprēķinu atbilstību reālajai situācijai un par rezultātiem vērsīsies pie valsts atbildīgajām amatpersonām.

    Valsts kontrole pabeigusi 2019. gada finanšu revīzijas 24 no 26 resoriem. Un 22 gadījumos no 24 sniegts pozitīvs atzinums. Divas iestādes – Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija – saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, lūgušas likumā atļauto pagarinājumu pārskatu sagatavošanai. Par diviem pārskatiem sniegti modificēti atzinumi.

    Pensiju kopējā aina skaitļos

    Paralēli finanšu revīzijām Valsts kontrole skatījuši atbilstības jautājumus – respektīvi, vai ministriju un centrālo iestāžu pieprasītie naudas līdzekļi tiek izlietoti tam paredzētajam mērķim. 13 atzinumi no kopumā 35 sagatavotajiem ir modificēti. Joprojām atklāj situācijas, kad iestādes ir pieprasījušas budžeta līdzekļus vieniem mērķiem, bet izlietojušas pavisam citiem. Netiek nodrošināti kontroles mehānismi, un tādēļ valstij rodas lieli, nelietderīgi tēriņi. 

    Pēc Krūmiņas teiktā, ja piešķirtā naudas summa netiek iztērēta noteiktajiem mērķiem, to vajadzētu atgriezt valstij, lai varētu naudu novirzīt jomā, kur tā vajadzīga visvairāk.

    Vēl arī Valsts kontrole konstatējusi, ka tiek iepirktas lietas, kas ilgstoši stāv noliktavās. 

    Ir arī četri gadījumi, kad Valsts kontrole vērsusies pie tiesībaizsardzības iestādēm turpmāku izmeklēšanas darbību veikšanai. Šie gadījumi ir Valsts policijas koledžā, Vides un reģionālās attīstības ministrijā, tās pakļautības iestādē Dabas aizsardzības pārvaldē un Kultūras ministrijā.

    Korčagins uzsvēra, ka valsts šādi saimniekot vairs nevar Covid-19 krīzes neskaidrības apstākļos,

    tāpēc sniegti 67 ieteikumi, no kuriem lielākā daļa – 49 – attiecas uz atbilstības jautājumiem, lai situāciju uzlabotu.

    KONTEKSTS:

    Patlaban Latvijā nepastāv vienoti kritēriji, uz kuriem balstoties kādu profesiju pārstāvjiem tiek piešķirtas tiesības saņemt izdienas pensijas. Bieži vien izdienas pensijas kalpo kā papildu sociālās garantijas, lai piesaistītu dažādiem dienestiem darbiniekus, jo dienesti nespēj piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu. Pie šādiem secinājumiem, pētot izdienas pensiju piešķiršanas kārtību Latvijā un citviet Eiropā, pērn secināja arī Saeimas analītiskais dienests.  

    Latvijā 2019. gadā bija teju 13 000 cilvēku, kuri saņem izdienas pensijas. Tika secināts, ka 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos viņiem izdienas pensijās no valsts pamatbudžeta un sociālā budžeta kopumā izmaksāti gandrīz 50 miljoni eiro. Analītiskais dienests secināja, ka ir jānosaka vienoti kritēriji izdienas pensiju izmaksām. Norādīts, ka arī izdienas pensijām atšķirībā no parastajām pensijām nepārskata vecumu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti