Finanšu ministrijas izstrādātais likuma projekts ļaus pensiju fondiem investēt vairāk līdzekļu nekustamos īpašumos un obligācijās, nevis tikai biržā kotētās uzņēmumu akcijās.
Baņķieri gan pauda uzskatu, ka ar likuma maiņu vien neizdosies iesaistīt pensiju fondu līdzekļus Igaunijas ekonomikā.
"Igaunijas pensiju fondu otrā pakāpe ir pieaugusi līdz gandrīz 2,5 miljardiem eiro, bet salīdzinājumam ar to Tallinas biržas pilnā kapitalizācija - līdz 1,9 miljardiem eiro. Pat ar lielu vēlēšanos investēt likvīdos vai kotētos instrumentos iespējas to izdarīt Igaunijā pašlaik ir ļoti ierobežotas," paskaidroja "Swedbank Investeerimisfondid" vadītājs Kristjans Tamla.
Viņš pauda uzskatu, ka jebkādu ierobežojumu mīkstināšana šajā tirgū ir pozitīva, tomēr neizraisīs lielas pārmaiņas finansistu rīcībā.
Вankas LHV pārstāvji sacīja, ka priecājas par plānoto jaunievedumu, jo bankai ir mērķis paplašināt darbību Baltijas tirgos.
"Vietējā birža ir relatīvi maza, bet obligāciju tirgus vispār nav, tāpēc mūsu iespējas ir ierobežotas. Tomēr, skatoties no jaunu iespēju viedokļa, šodien varētu investēt komerciālos nekustamos īpašumos, kurus iespējams izīrēt, vai mežos. Abas šīs iespējas ir, piemēram, Somijas pensiju fondos," sacīja LHV pensiju fondu pārvaldnieks Kristo Oidermā.
Oidermā informēja, ka pašlaik 15% LHV pārvaldīto pensiju līdzekļu ir izvietoti Igaunijā, bet šo īpatsvaru varētu palielināt.
Bankas SEB pensiju fondu apjoms Igaunijā ir pusmiljards eiro, tomēr Igaunijā ir ļoti maz uzņēmumu, kuros varētu investēt šo fondu naudu.
"Diemžēl, fondiem ar dažiem simtiem miljonu [eiro] vietējā tirgū nav iespējas justies pārliecināti," atzīmēja "SEB Varahaldus" valdes loceklis Svens Kunsings.
Izmaiņas likumā arī ļaus pensiju fondiem investēt līdzekļus uzņēmumu akciju kontrolpaketēs, infrastruktūrā un dārgmetālos.
