Ieviest skaidrību azartspēļu patriekšanā varētu Satversmes tiesa; līdz spriedumam grib piekārtot likumu

Reģionālās attīstības ministram vēl ir nedēļa laiks, lai Satversmes tiesai sniegtu paskaidrojumu par to, kāpēc Ķekavas novada dome nedrīkstēja aizliegt azartspēles visa novada teritorijā. Ķekava bija pirmā, kas pērn izmantoja šo likumā iedoto iespēju. Tomēr līdz pirmajam tiesas spriedumam var nākties gaidīt vēl vairāk nekā gadu, tāpēc nu jau aizejošā Saeima cer šajā lietā skaidrību ieviest vēl līdz rudenim.

Ieviest skaidrību azartspēļu patriekšanā varētu Satversmes tiesa; līdz spriedumam grib piekārtot likumu
00:00 / 04:58
Lejuplādēt

Azartspēļu ieņēmumi šā gada pirmajos trīs mēnešos bija ap 45 miljoniem eiro, no kuriem lielākā daļa jeb 70%  apgrozījušies internetā. Valsts budžetam no azartspēlēm tikuši nepilni seši miljoni eiro, kas gada sākumā noteikto ierobežojumu dēļ ir mazāk nekā puse no valsts plānotā. Un, kaut arī lauvas tiesa maksas azarta tiek realizēts internetā, dzirdamākās politiskās kaujas par šo rūpalu notiek ar tā sauktajām zemes azartspēlēm.

Piemēram, nupat politiķi nākuši klajā ar ierosinājumu līdz 21 gadam paaugstināt vecumu, no kura drīkst ļauties laimētavām. Tāpat palielināts minimāli vajadzīgo spēļu automātu skaits, lai tirgū paliktu tikai lielie biznesmeņi, kā arī stingrāk ierobežotas azartspēles ap skolām un pie dzīvojamām mājām.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne teica, ka stingrāki ierobežojumi bijuši dokumentos arī bez īpašas politiķu pieķeršanās.

"Tas faktiski jau ir iekļauts šajās azartspēļu nozares pamatnostādnēs, par kurām, protams, pietiekami ilgi ir runāts.

Nu jā, šie priekšlikumi šobrīd ir īpaši izcelti no šīm pamatnostādnēm un arī [Saeimas] Budžeta komisijā tiek skatīti," teica Birne.

Kad pērnajā pavasarī likumdevējs deva tiesības pašvaldībām savās teritorijās atsevišķās vietās liegt spēļu biznesus, Ķekavas dome uz rudeni bija pirmā, kas likumu iztulkoja kā iespēju azartspēles aizliegt pavisam. Pašvaldību darbu uzraugošā ministrija gan, saņemot pārmetumus par politiskajai vadībai pietuvinātu spēļu lobiju, pret tik plašām domju pilnvarām iebilst, jo spēļu liegums konkrētā vietā ir jāpamato – kāpēc tieši tur tās nedrīkst, nevis vienkārši aizliegt visā teritorijā.

"Manuprāt, tas šobrīd šķiet tomēr vairāk politisks risinājums. Tad ir jānāk visiem politiķiem pie galda, jāapsēžas un jāizdomā, ko tad tādā gadījumā vispār dara tālāk ar azartspēļu biznesu. Vai tas ir atļauts Latvijā un legāls tāpat kā līdz šim, tikai ar noteiktiem ierobežojumiem, vai tas ir aizliegts. Jo šobrīd šķiet, ka pašvaldības sacenšas, kura ātrāk un kura pirmā... Bet likums joprojām eksistē, un tad nav skaidrs, kāds tad ir šis juridiskais risinājums. Priekš kam tad ir likums un priekš kam kaut ko regulēt, ja patiesībā nekas nedrīkst notikt," sprieda inspekcijas vadītāja.

Vēl jo vairāk par to liekot domāt fakts, ka divas trešdaļas biznesa notiek internetā. Taču šīs jomas sakārtošana pašlaik nerādās politiķu dienaskārtībā. To intereses ir pavisam izskaust zemes azartspēles, un strīdā ar nozares ministriju redzamās bez Ķekavas ir arī Rīga un Cēsis.

Tieslietu ministra biroja vadītājs Andris Vītols ir domju pusē un uzskata, ka likums jau pašlaik ir interpretējams tā, ka pašvaldībām ir pilna rīcības brīvība spēļu biznesa vispārējai aizliegšanai. "Tagad ir Satversmes tiesā Ķekavas pieteikums un Rīga arī domā vērsties Satversmes tiesā. Laiks rādīs, jāgaida pirmie tiesas spriedumi," sacīja Vītols. 

Satversmes tiesas spriedums gaidāms varbūt pēc gada vai vēlāk, kad gan Tieslietu, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, iespējams, būs jau cita politiskā vadība.

Tikmēr opozīcijā esošā "zaļzemnieka", Latvijas Lielo pilsētu asociācijas šefa Viktora Valaiņa vadībā nupat iesniegti grozījumi topošajā Pašvaldību likumā, pavisam konkrēti nostiprinot domju rīcības brīvību.

"Pašvaldība šobrīd rūpējas par to, lai pie azartspēļu iestādēm būtu nodrošināta kārtība un policija. Tāpat rūpējas par visām sociālajām problēmām, kas rodas pēc tam ar tiem cilvēkiem, kas spēlē, ar viņu ģimenēm, un citiem saistošiem jautājumiem, pretī par to nesaņemot absolūti neko no valsts, jo valsts visus šos nodokļus šobrīd iekasē centrālajā budžetā. Tāpēc pašvaldībām būtu arī šajā gadījumā tiesības pilnībā izvērtēt visus plusus un mīnusus," sacīja Valainis.

Šogad zemes azartspēles – spēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas – nodrošina deviņi operatori. Savukārt ar interaktīvajām azartspēlēm legāli nodarbojas 13 komersanti. Nozare nodarbina vairāk nekā 2500 strādājošo. Gandrīz 30 000 Latvijas iedzīvotāji labprātīgi sevi ielikuši reģistrā, ka tos pie spēļu biznesa pielaist nedrīkst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt