Paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes piemērošana nav līdzeklis pašvaldības budžeta papildināšanai, bet gan metode, kā mudināt vidi degradējušu ēku īpašniekus savus īpašumus sakārtot. Tā šā gada martā, jautāts par iemesliem, kādēļ vidi degradējošu ēku sarakstā nonākuši krāšņi galvaspilsētā esoši nami, tostarp Ekonomikas ministrijas (EM) ēka Brīvības ielā 55 un vairākas citas ēkas, apgalvoja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Tagad vaicāts, vai iekļaušana graustu sarakstā veicinājusi šo ēku sakārtošanu, Burovs atzīst, ka vairāk nekā četru mēnešu laikā paaugstinātais nodoklis atcelts vien vienam vai diviem īpašumiem. VNĪ pārvaldītu ēku to vidū nav.
EM ziņojums, kas iesniegts izskatīšanai valdībā, gan liecina, ka dažādi ar ministrijas ēkas stāvokļa apzināšanu saistīti apsekojumi notikuši vēl pirms ēkas atzīšanas par B kategorijas graustu. Vienā no šiem apsekojumiem konstatēts, ka ēkas greznās fasādes nolietojums sasniedzis 45%.
Pirmdien, 6.augustā, valdības komitejā izskatāmajā ziņojumā EM ieteikts pārcelt uz citām telpām. Nupat, pagājušās nedēļas beigās, „Valsts nekustamie īpašumi” sākuši meklēt nomniekus vēl vienai graustu sarakstā iekļautai ēkai – namam, kurā atrodas Vāgnera zāle. Vēsturisko ēku plānots iznomāt privātam partnerim, kam būtu jāuzņemas arī tā atjaunošana.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Rolands Neimanis uzsver, ka pašas VNĪ iespējas ieguldīt šādu īpašumu atjaunošanā ir ierobežotas un arī degradēto teritoriju atjaunošanai paredzētā Eiropas struktūrfondu nauda ne vienmēr ir pieejama, jo ne visi īpašumi atbilst noteiktajiem kritērijiem.
"Vecrīga nav degradētā teritorija," uzsver Neimanis.
Tikmēr Burovs apgalvo, ka savu īpašumu sakārtošanā tieši valsts izceļas ar pasivitāti. "Privātie, kad mēs piemērojam paaugstināto nodokļa likmi, vairāki no viņiem dara visu, lai īpašumu sakārtotu (..)."
Esot jāsaprot, ka daudzos gadījumos graustu sarakstā iekļauto ēku sakārtošanai nepieciešamo ieguldījumu apjoms nebūt neesot mērāms miljonos. Kā piemēru Burovs nosauc tā dēvēto prezidentu māju Brīvības un Elizabetes ielas stūrī. "Stāsts ir par to, kā sakārtot fasādes atsevišķus elementus, un tas var izmaksāt dažus tūkstošus."
Rīgas dome jau kādu laiku cenšoties panākt, lai valsts nojauc vairākas ļoti sliktā stāvoklī esošas ēkas Mežaparkā. Pēc Burova domām, tas izmaksātu ne vairāk kā desmit tūkstošus eiro.
Pagaidām būtisks progress nav panākts ne tikai pašu graustu sakārtošanā, bet arī juridisko nianšu skaidrošanā. Normatīvajos aktos arvien nav atrisināts jautājums par to, kas īsti ir grausts. Tādēļ, lemjot par paaugstinātās NĪN likmes piemērošanu, šis jēdziens tiek interpretēts visai brīvi.
Uz šo problēmu Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesors Jānis Krastiņš norādīja jau pirms vairākiem mēnešiem.
"Bieži šādi administratīvo institūciju pieņemtie noteikumi ir ne jomas lietpratēju veikums. Bieži vien ņem vērā kādu juristu formulējumus un ieteikumus, un bieži vien normatīvajos aktos ir lietoti pat tādi terminu, kurus šīs jomas profesionāļi nelieto."
Iespējams, kaut kur ministriju kabinetos arvien tiek analizēts, cik sagruvušai vai nolupušai jābūt ēkai, lai to atzītu par vidi degradējošu. Tikmēr pašvaldību komisijas arvien turpina šo statusu piemērot arvien jaunām un jaunām ēkām.
