"Ar jēdzienu grausts ir jāsaprot būvtehniski ļoti sliktā stāvoklī esoša ēka, kura var apdraudēt cilvēku veselību vai pat dzīvību," tā, jautāts par to, ko, arhitektu un būvniecības speciālistu ieskatā vispār var uzskatīt par graustu, atbild Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesors Jānis Krastiņš.
Tomēr ne visos gadījumos tas tā ir, steigšus piebilst speciālists. "Teiksim, viduslaiku pilsdrupas, kas ir acīmredzamas drupas, ir augstākās kategorijas kultūras piemineklis. Šie jēdzieni ir savstarpēji nesavienojami – kultūras piemineklis un grausts."
Rīgā graustu skaits dažu gadu laikā divkāršojies
Jautājums par to, ko īsti var vai nevar uzskatīt par graustu vai vidi degradējošu būvi, ir aktuāls, ne tikai runājot par pilsētvidi. Jau vairākus gadus likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" vietvarām piešķīris tiesības cīņā pret šādām būvēm izmantot arī nodokļu politikas instrumentu, proti, paaugstinātu NĪN likmi.
Šīs tiesības izmanto daudzas pašvaldības, bet īpaši aktīva šajā ziņā ir galvaspilsēta Rīga.
Saskaņā ar domes Īpašuma departamenta apkopoto informāciju, kopš 2012. gada par graustiem atzīto būvju skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes – pērn graustu sarakstā iekļauto ēku skaits sasniedzis teju 600. Vēl krietni straujāk augusi summa, kas iekasēta paaugstinātā NĪN veidā. Proti, ja 2012. gadā vidi degradējošo ēku īpašnieki pilsētas budžetam paaugstināta nodokļa veidā samaksāja aptuveni 15 000 eiro, tad pērn, tas ir, 2017. gadā, jau vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.
Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdis Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") saka, ka galvaspilsētas pašvaldība pret vidi degradējošām būvēm cenšas cīnīties gan ar burkāna, gan ar pātagas metodēm. Burkāns šajā gadījumā ir iespēja pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļa statusā esošu ēku atjaunošanai. Pašvaldības līdzfinansējuma apmērs var sasniegt pat pusi no kopējām izmaksām, taču projektu pieteikumos norādītais līdzfinansējuma apmērs krietni pārsniedz summu, kuru Rīgas dome atvēlējusi šai programmai. Šogad pieteikti vairāk nekā 130 projekti par kopējo summu vairāk nekā 2,2 miljoniem eiro. Tomēr bez pātagas metodes iztikt nevarot.
"Ja tu to nesaproti, tu maksā paaugstinātu nodokļa likmi. Un vēl, ko mēs šobrīd aktīvi darām – tu saņem sodu. Un sodi ir lieli." skaidroja Burovs.
Sarakstā arī nami, kas neasociējas ar graustiem
Tagad, kad spēkā stājušies 2015.gadā pieņemtie Rīgas domes saistošie noteikumi, vidi degradējošo ēku sarakstā nonākuši arī nami, kas plašākai sabiedrībai diez vai asociējas ar graustiem.
Par skaļākajiem piemēriem var minēt 1900.gadā uzcelto jūgendstila namu Rīgā, Brīvības ielā 55, kur atrodas Ekonomikas ministrija, arhitekta Ernesta Poles projektēto ēku Brīvības un Elizabetes ielas stūrī, kur mīt divi kādreizējie Valsts prezidenti – Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī māju, kur atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls".
"Jā, māja ir tehniski droša, bet viņa degradē vidi, bojā pilsētas ainavu. Fasādes elementi atsevišķi, piemēram.
Šādas mājas mums ir 66. Šādām mājām mēs arī piemērojam paaugstinātu nodokļa likmi," teica Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Burovs, kurš vienlaikus ir arī Vidi degradējošo būvju komisijas priekšsēdis.
Viņš uzsver, ka ēku īpašnieki un pārvaldītāji, tajā skaitā "Valsts nekustamie īpašumi", kas pilnībā vai daļēji pārvalda astoņas Rīgā esošas vidi degradējošo namu sarakstā iekļautas ēkas, jau savlaicīgi brīdināti par to, ka noteikumi kļūs stingrāki, tostarp netiks pieļauta arī ilgstoša aizsargsietu izmantošana.
"Viņi neko nerisina. Ja runājam medicīnas valodā, viņi neko neārstē. Ja ir kaut kādi fasādes defekti, īpašnieks piestiprina šo zaļo sietu un mierīgi dzīvo tālāk," skaidroja Burovs.
Viņaprāt, arī finansiālu atbildību par to, ka ēkas nonākušas vidi degradējošo objektu sarakstā, jāuzņemas "Valsts nekustamajiem īpašumiem".
Šo starpību starp parasto un paaugstināto nodokļa likmi lai maksā "Valsts nekustamie īpašumi"! (..) Tagad viņu pozīcija ir tāda: ja valdība piešķir līdzekļus, tad mēs to izdarīsim, ja nē, tad, lai viena vai otra ministrija maksā paaugstinātu nodokļa likmi."
Nekustamie īpašumi: sarakstā var nokļūt par "sīkumiem"
"Komunikācija ar Rīgas domi mums pamatā notiek saņemot Būvju sakārtošanas pārvaldes rakstītās vēstules. Pēc tām tad mēs arī redzam, ka Rīgas dome redz, ka šī ēka varētu būt atbilstoša kādam no šiem vidi degradējošo būvju statusiem," sacīja "Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs Rolands Neimanis, norādot, ka, atbilstoši saistošajiem noteikumiem galvaspilsētā izveidotajā vidi degradējošo būvju sarakstā var nokļūt arī par "sīkumiem".
"Ēku atbilstoši kādai no šīm grupām var kvalificēt arī tad, ja ir, piemēram, caura notekcaurule vai, teiksim, plaisa fasādē," sacīja Neimanis.
Tomēr praksē šāda "piekasīšanās sīkumiem" neesot novērota. Tāpat pašvaldība bez ierunām izslēdzot no vidi degradējošu būvju saraksta tās ēkas, kuras ir sakārtotas, apgalvo "Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs.
"Teiksim, vakar mēs saņēmām lēmumu, ka ir atcelts šis vidi degradējošās būves statuss ēkai Citadeles ielā 1, jo mēs esam novērsuši nepilnības, kuras pirms tam bija minējusi dome. Tad statuss uzreiz tiek atcelts," skaidroja Neimanis.
Jautāts par iemesliem, kādēļ vidi degradējošu namu sarakstā nonākusi Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55 un klasicisma stila nams, kurā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls", Neimanis uzsver, ka šie ir gadījumi, kad atbildība par namu fasāžu uzturēšanu gulst uz nomniekiem.
"Lietotājiem – vienā gadījumā Ekonomikas ministrijai, otrā – Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, šīs ēkas ir nodotas ar uzdevumu pašiem par šo ēku rūpēties, pašiem viņu remontēt, pašiem apsaimniekot. Par "Valsts nekustamo īpašumu" pienākumu šīs ēkas uzturēt, šajā līgumā ir pateikts, ka mums šāda pienākuma nav."
Savukārt par pašā galvaspilsētas centrā, iepretim Ministru kabinetam esošā nama Brīvības ielā 38 fasādes atjaunošanu esot jāvienojas ar citiem ēkas īpašniekiem un pārvaldnieku, skaidro Neimanis.
Valsts īpašumiem nodokļa atbrīvojumi līdz 2020.gadam
Kopējā paaugstinātā NĪN summa, kas jāmaksā "Valsts nekustamajiem īpašumiem", nav īpaši liela – vien aptuveni 20 000 eiro gadā.
"Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs stāsta, ka pagaidām paaugstinātais NĪN nedz Ekonomikas ministrijai, nedz Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam nav jāmaksā, jo līdz 2020. gadam īpašumi, kas tiek izmantoti valsts institūciju un, piemēram, muzeju vajadzībām, no nodokļa ir atbrīvoti.
Tas nozīmē, ka pārvaldniekam vēl ir iespēja panākt šo namu izslēgšanu no vidi degradējošo būvju saraksta. Laika gan nav daudz.
Viens no pirmajiem darāmo darbu sarakstā esot "Arsenāla" rekonstrukcijas projekts.
Šā gada valsts budžetā ir paredzēta nauda arī Ekonomikas ministrijas ēkas defektu novēršanai. Jau izsludināts iepirkums, taču Neimanis lēš, ka ar budžetā atvēlēto summu – nepilniem 150 000 eiro – būs par maz, lai nama fasādi savestu pilnīgā kārtībā.
"Ir vajadzīgi projekti, kas vēsturiskai ēkai aizņem apmēram gadu. (..) Bet mēs redzam, ka līdz 2020. gadam mēs varētu vismaz tās ēkas Vecrīgā, kas attiecas uz "Valsts nekustamajiem īpašumiem", savest kārtībā," teica Neimanis.
Profesors: Defekti var parādīties arī labi koptām celtnēm
Tikmēr jautājums par to, vai galvaspilsētas pašvaldība nav pārlieku plaši interpretējusi jēdzienu "grausts", arvien paliek neatbildēts. Vidi degradējošo būvju komisijā, kas ir pašvaldības saistošo noteikumu galvenais piemērotājs, pārsvarā ir tieši Rīgas domes un tās institūciju amatpersonas.
"Bieži šādi administratīvo institūciju pieņemtie noteikumi nav jomas lietpratēju veikums. Biežāk ņem vērā juristu formulējumus un ieteikumus, un normatīvajos aktos lieto tādus terminus, kādus šīs jomas profesionāļi nemaz nelieto," sprieda RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesors Jānis Krastiņš.
Viņš skaidro, ka speciālistu vērtējumā vizuālus defektus, piemēram, nolupušu krāsu vai kādu apdrupušu dekoru, tomēr nevajadzētu uzskatīt par pazīmi, pēc kuras kādu ēku var kvalificēt kā vidi degradējošu. Vismaz tik ilgi, kamēr šie defekti neapdraud līdzcilvēkus.
"Mūsu klimatiskajos apstākļos, kad ir augsts mitrums un ziemā ir sals, tas arī var radīt kaut kādas pirmajā acumirklī nepamanāmas plaisas. Ļoti daudzām ēkām ir pietiekami bagātīga un grezna fasāžu apdare ar dažādiem skulpturāliem ciļņiem. To ar aci nevar pateikt, ka kādā mazā plaisiņā ir iekļuvis mitrums, tādēļ, ziemā mainoties sasalšanas un atkušanas cikliem, var gadīties, ka pēkšņi kāds no šiem elementiem atdalās no fasādes un nokrīt.
Tas var atgadīties pat ar ļoti labi uzturētām un koptām celtnēm," sacīja Krastiņš.
Vienoti kritēriji ēkas atzīšanai par graustu?
Par būvniecības politiku Latvijā atbild Ekonomikas ministrija (EM). Šīs ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Geitus-Eitvina apstiprina – patlaban nav neviena normatīvā akta, kas visā valstī noteiktu vienotus kritērijus ēku atzīšanai par vidi degradējošām. Šis termins parādās tikai likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli".
"Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" vispār nemaz nenosaka, kas ir grausts. Tur šo terminu pat nelieto. Tur ir minētas vidi degradējošas ēkas un sagruvušas ēkas, tur nav rakstīts "grausts". Tā jau ir interpretācija un loģiska normatīvo aktu piemērošana, pamatojot, ko nozīmē sagruvusi ēka," teica EM pārstāve.
Saistošos noteikumus, kurus Rīgas dome pieņēma pirms teju trīs gadiem, savulaik saskaņojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Visticamāk, toreiz tā nav pievērsusi uzmanību tam, cik plaši šajos noteikumos interpretēts likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ietvertais termins.
Tieši saistībā ar Rīgas pašvaldības izveidotās Vidi degradējošu būvju komisijas lēmumiem sākts domāt par to, ka varbūt šādi kritēriji tomēr būtu jānosaka.
"Tur tiešām būtu jāanalizē, vai viņi pareizi lieto jēdzienus sagruvusi ēka un grausts, jo tas nav viens un tas pats. Mēs skatāmies, vai būtu vērts uztaisīt atsauci normatīvajos aktos, lai vismaz nodefinētu, ko nozīmē, ka ēka ir sagruvusi, ka tā gluži nav izbalējusi krāsa vai nodrupis apmetums un tamlīdzīgi vizuāli defekti," piebilda Geitus-Eitvina.
Ja kritēriji tiks noteikti, tie, protams, attieksies ne tikai uz valstij un pašvaldībām piederošajiem namiem, bet arīdzan uz privātīpašumiem. Vairums graustu un vidi degradējošo būvju pieder tieši privātīpašniekiem, atsaucoties uz Rīgas domes Īpašuma departamenta apkopotajiem datiem, apgalvo Burovs. "Aptuveni 92% pieder privātajiem – juridiskajām, fiziskajām personām, kopīpašniekiem, arī ofšoriem. Tikai aptuveni 8% pieder Rīgas pašvaldībai un valstij."
Paaugstinātā NĪN likme esot gana efektīvs veids, kā panākt ēku sakārtošanu. To apliecinot kārtībā savesto ēku skaita pieaugums.
Tomēr pašvaldībai ar to neesot gana – jau tiekot pētīts, kādi likumi būtu jāgroza, lai graustus to īpašniekiem konfiscētu.
Tiesa gan, bez kritērijiem, kas precīzāk noteiktu, kādos gadījumos šāds kardināls risinājums būtu pieļaujams, tas, visdrīzāk, nonāktu pretrunā ar Satversmi.
