Tirzas pagasta zemnieku saimniecībā "Avotiņi" zaļo dārzeņi 30 hektāru platībā. Jau vairāk nekā 16 gadus saimniece Ligita Zvirbule audzē burkānus, kartupeļus, kāpostus un citus bioloģiskās lauksaimniecības produktus. Ik gadu viņa izmēģina arī ko jaunu, piemēram, šogad četru hektāru platībā iesējusi sojas pupiņas.
Gadā saimniecībā tiek saražotas vidēji 80 - 90 tonnas dārzeņu. Saimniece stāsta, ka lielākās problēmas sagādā to realizācija, jo ir bijuši gadījumi, kad pārstrādes uzņēmumi par tā jau nelielo cenu neiepērk visu apjomu, kāds līgumā norādīts. Novadā savukārt nav tik liela pirktspēja, lai produktus realizētu tiešajā tirdzniecībā.
Nereti gadījies arī, ka uzņēmumi, kam Zvirbule piegādā dārzeņus, pēkšņi beidz savu darbību. Saimniecībai tas nozīmē lielus zaudējumus, jo izaudzēts ir, bet realizēt nav kur.
"Ir nestabilitāte ļoti liela. Un, es domāju, ka arī zemnieks neaizraujas tik daudz, jo viņš jūt to ļodzīgo pamatu zem kājām. Viņš nezina, vai šodien saražošu, vai man būs, kas to paņem," atzina "Avotiņu" saimniece.
Šobrīd daļu produkcijas saimniece realizē tiešajā tirdzniecībā Rīgā un daļu pārdod novada skolām un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Viņa gan atzīst, ka visu izaudzēto apjomu tādējādi neizdodas realizēt, un ieņēmumi ik gadu ir ļoti mainīgi, kas bremzē saimniecības attīstību.
Gulbenes Bioloģiskās lauksaimniecības biedrībā norāda, ka vietējiem lauksaimniekiem trūkst arī pašvaldības atbalsta, jo piemēram, tā saucamajā zaļajā iepirkumā tā joprojām bieži izvēlas nevis vietējos produktus, bet tos, kas lētāki.
"Vietējais ražotājs tomēr viņiem nav vēl joprojām tas tuvākais. Viņi nepadomā par to, ka vajadzētu tik tiešām mēģināt visiem iet vienoti un mēģināt tos vietējos ražotājus tomēr vairāk uzrunāt un mēģināt iesaistīt," teica Gulbenes Bioloģiskās lauksaimniecības biedrības vadītājs Mārtiņš Upāns.
Zvirbule uzskata, ka bioloģiskās dārzeņkopības nozares attīstību bremzē gan finansiālā atbalsta, gan kooperācijas trūkums.
Šobrīd saimniece cer, ka, citam ar citu sadarbojoties, zemniekiem izdosies izveidot pašiem savu dārzeņu pārstrādes cehu, jo tādējādi būtu daudz lielāka stabilitāte izaudzētās produkcijas realizācijā.
