Sarunas starp jauno Grieķijas valdību un starptautiskajiem aizdevējiem rit jau kopš februāra. Tomēr līdz šim tā arī nav izdevies vienoties par visām pusēm pieņemamu nopietnu reformu plānu, kas ļautu izmaksāt nākamo aizdevuma daļu aptuveni septiņu miljardu eiro apmērā.
Galīgais sarunu termiņš ir pārcelts uz priekšu jau vairākas reizes. Un arī šonedēļ 19 eirozonas valstu finanšu ministriem vēl nebūs iespējams vienoties, tā pirms ministru sanāksmes Briselē sacīja Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms.
“Es ceru, ka mēs spēsim vienoties, pirms Grieķija ir nonākusi situācijā, kad tā nespēj pildīt savas finanšu saistības. No politiskā viedokļa, galīgais termiņš ir jūnija beigas. Tomēr ar katru nedēļu, kamēr turpinās sarunas, mums paliek arvien mazāk laika pasākumu īstenošanai un naudas izmaksai,” norādīja Deiselblūms.
Otrdien Grieķijas valdībai bija jāatdod Starptautiskajam valūtas fondam aptuveni kā 750 miljonus eiro.
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), ierodoties uz sanāksmi, sacīja, ka tas neļauj Grieķijai cerēt uz pielaidīgāku attieksmi.
“Galvenā vērība ir pievērsta tam, lai Grieķijas jautājums netiktu izrauts no konteksta. Attieksmei pret visām programmas valstīm ir jābūt vienādai. Grieķijai tika dotas iespējas aizvietot vienus pasākumus ar otriem, kas saglabātu fiskālo disciplīnu, bet pagaidām rezultāta nav. Klausīsimies sarunu grupas ziņojumu, bet laika ir pazaudēts ļoti daudz,” sacīja Reirs.
Grieķijas valdība tiek kritizēta par to, ka nespēj piedāvāt ar skaitļiem pamatotu reformu plānu, vienlaikus noraidot iepriekšējās valdības reformas.
Citreiz ļoti runīgais Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis šoreiz bija krietni lakoniskāks. Viņš turpina uzskatīt, ka sarunas attīstās pareizajā virzienā un tās izdošoties pabeigt jau dažu dienu laikā.
“Noslēgumā tiks pieņemts paziņojums, kurā tiks atspoguļots mūsu progress sarunās. Manuprāt, tas būs labs atskaites punkts, lai pabeigtu procesu. [...] Sarkanās līnijas kā tādas nav elastīgas. Bet mūsu sarkanās līnijas un viņu sarkanās līnijas balstās vienā un tajā pašā situācijā,” sacīja Varufakis.
Tāpat Grieķijas valdība turpina apspriest ideju rīkot referendumu, lai varētu noskaidrot vēlētāju viedokli par piedāvātajām reformām un palikšanu eiro zonas sastāvā.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoble sacīja, ka, iespējams, tas būtu labs veids, kā noskaidrot, ko tad grieķi īsti vēlas. Tomēr arī referendumam ir nepieciešams gan laiks, gan nauda.
750 miljoni nav vienīgā summa, kas Grieķijai drīzumā ir jāatdod aizdevējiem. Jau tuvākajā laikā ir gaidāmi vēl vairāki maksājumi.
Jau vēstīts, ka Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
