Straujākais pieaugums novērojams aktīvajos pensiju plānos 33% apmērā, savukārt sabalansētajos plānos pieauguma temps ir sasniedzis 16%, salīdzinot pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
FKTK skaidroja, ka neto aktīvu pieaugumu pamato pieaugošās iemaksas pensiju plānos, dalībnieku skaita pieaugums, kā arī pozitīvs ieguldījumu vidējais ienesīgums 4,16% apmērā.
Tajā pašā laikā pirmajā pusgadā reģistrētie jaunie pensiju plāni – trīs aktīvie un viens konservatīvais – nodrošinās pieauguma tempa palielināšanos arī turpmāk, skaidroja FKTK.
Šī gada pirmajā pusgadā vidējā iemaksātā summa uz vienu aktīvo pensiju plāna dalībnieku bija 46,07 eiro mēnesī.
Savukārt iepriekšējā gada attiecīgajā periodā vidējā iemaksātā summa bija par astoņiem procentiem zemāka, proti, 42,71 eiro.
Kopumā pirmajā pusgadā privātajos pensiju plānos veikto iemaksu apjoms ir palielinājies par 19%, dalībnieku skaits pieaudzis par 6%, bet izmaksātais papildpensijas kapitāls (vienā maksājumā) ir samazinājies par 51%, salīdzinot rādītājus pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
FKTK atgādināja, ka, sasniedzot 55 gadu vecumu, vajadzības gadījumā jebkurš privātā pensiju plāna dalībnieks var izņemt uzkrāto papildpensijas kapitālu. Tas, ka strauji samazinājusies vajadzība izņemt uzkrāto kapitālu, liecina par pensiju plānu dalībnieku finansiālā stāvokļa stabilizēšanos noteiktā vecuma grupā, secina finanšu tirgus uzraugi.
