Grieķijai nedēļas laikā ir jāīsteno reformas, kuru ieviešana ir aizkavējusies, lai saņemtu pārskaitījumu 2 miljardu eiro apmērā, pirmdien sanāksmē Briselē vienojās eirozonas finanšu ministri.
Saspīlējums starp Atēnām un kreditoriem atgriezies pēc tam, kad vasaras nogalē pēc vairāku nedēļu saspringtām sarunām tika panākta vienošanās par trešo aizdevuma programmu Grieķijai 86 miljardu eiro apmērā. Pirms pāris mēnešiem parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja galēji kreisā partija „Syriza” un pie varas atgriezās premjers Aleksis Ciprs, kura valdība tad sāka pieprasīto reformu īstenošanu. Parlaments jau apstiprinājis vairākus izmaiņu likumprojektus.
Pirmdien eirozonas finanšu ministriem vajadzēja lemt, vai izdarīts pietiekami, lai pārskaitītu Atēnām nepieciešamos 2 miljardus eiro no jaunās glābšanas programmas. Tomēr Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka joprojām ir „atklāti jautājumi” par saistību izpildi, ko uzņēmušās Atēnas, un aicināja valdību aizpildīt robus- nedēļas laikā:
„Laiks ir ierobežots, mums ir jāpabeidz pirmais komplekts ar svarīgajiem uzdevumiem, tas ir jādara ļoti ātri. Arī attiecībā uz banku pārvaldību, tas ir jānokārto. Laika nav daudz. Bet skatoties no optimistiskās puses - daudz kas ir paveikts un tiek darīts.”
Šobrīd starp galvenajiem strīdus punktiem ir domstarpības saistībā ar aizdevēju prasībām par banku tiesībām atņemt mājokļus iedzīvotājiem, kuri nespēj nomaksāt hipotekāros kredītus, un jautājums, cik plašu aizsardzību sniegt šiem kredītņēmējiem.
Grieķijas premjera Cipra valdība uzstāj, ka jebkādām reformām attiecībā uz šo jautājumu vajadzētu aizsargāt mājokļu īpašniekus, kam ir mazi ienākumi, no mājokļu atņemšanas un nonākšanas uz ielas. Bet abas puses pagaidām nespēj vienoties par šāda izņēmuma ieviešanas detaļām.
Ja Grieķija izpildīs starptautisko aizdevēju prasības, tā saņems ne tikai 2 miljardus eiro, kas paredzēti, piemēram, valsts sektorā strādājošo algām, bet arī līdzekļu pārskaitījumu, kas nepieciešami banku sektora rekapitalizācijai - tam paredzēti 10 miljardi eiro. Grieķijas banku sektors cieta vasarā, kad krīzes karstumā, kreditoriem un Atēnām nespējot vienoties, Cipra valdība ieviesa kapitāla plūsmas kontroles un bankas bija slēgtas trīs nedēļas.
Briselē ministri centās vairīties no vainas uzvelšanas. Tomēr ne visas eirozonas dalībvalstis ir vienisprātis par Grieķijas valdības īstenoto politiku. Francijas valdības pārstāvji paziņoja, ka vienošanos ar Atēnām joprojām var panākt. Savukārt Vācijas finanšu ministrs pirms sanāksmes uzsvēra, ka Grieķija nav izpildījusi lielu skaitu no saistībām, ko paredz jūlijā noslēgtā vienošanās par aizdevumu un reformām.
Jau ziņots, ka Grieķija jūlijā panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 86 miljardus eiro lielu aizdevumu. Apmaiņā pret to Atēnas apsolīja īstenot taupības politiku un veikt valstī nepieciešamās reformas.
