EM plānā ir dažas racionālas lietas, uzskata eksperts, taču dokumentu esot ārkārtīgi grūti saprast un orientēties “informācijas džungļos” tajā.
Saskaņā ar EM plānu atbalsts elektroenerģijas ražošanai ik gadu varētu būt līdz 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Cik daudz ir paredzēts pārnest uz valsts budžetu un ar ko tas sevišķi atšķiras no maksājuma par elektrību? Iedzīvotāji to redz kā neieguldīto naudu veselības aizsardzībā vai izglītībā. Tas nozīmē, ka palīdzam turīgiem ļaudīm, kuri lieto daudz elektrību. Tā ir liela dīvainība,” sacīja Ozoliņš.
Tāpat plānā saskatāma pretruna tajā, ka noteikti pretenciozi mērķi “Latvenergo” maksājumam no peļņas. “Ekonomikas ministrija plāno, kā atņemt naudu komercuzņēmumam,” piebilda Ozoliņš.
Eksperts skaidroja, ka Latvijā pašlaik ir trīs veida atbalsta shēmas: dabasgāzei, ražojot elektrību un siltumu, lielajām elektrostacijām un vietējai atjaunojamajai enerģijai. Tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai pašlaik neesot iespēju būtiski mazināt. “Tas mazināsies dabiskā veidā, jo atbalsts elektrostacijām ir tikai sākuma periodam, un, tam beidzoties, šīs stacijas no atbalsta iziet,” sacīja Ozoliņš.
Viņš arī neizslēdz tiesāšanās iespējas saistībā ar iecerētajām pārmaiņām: “Rīkojoties nesaprātīgi un nesabalansējot ieguldītāju tiesības un pienākumus ar patērētāju tiesībām un pienākumiem, var būt finansiālas sekas. Šis dokuments ir ārkārtīgi juceklīgs un grūti izprotams.”
Eksperts uzskata, ka jaunajai valdībai vajadzētu izvērtēt EM izstrādāto plānu.
Turklāt viņš par nepatiesību sauca to, ka atļauju atņemšana virknei staciju 10 gados ļāva ietaupīt 390 miljonus eiro: “Runa ir par stacijām, kuras nekad nav uzsākušas darbību. Tādēļ, ka tās neuzcēla vai netaisījās to darīt. Tīri formāli papīru darbi. Atskaitot kādus trīs vai četrus gadījumus.”
KONTEKSTS:
Janvāra sākumā Ekonomikas ministrija iesniegusi valdībā ziņojumu par risinājumiem elektroenerģijas ražotāju atbalstam, lai no 2022. gada atceltu obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Atšķirībā no sākotnējā piedāvājuma vairs neparedz atjaunot subsidētās enerģijas nodokli OIK saņēmējiem. Vienlaikus ministrija piedāvā risinājumu pārejai uz tirgus principos balstītu atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražotājiem.
Gala lēmums par OIK atcelšanu gan atstāts jaunās valdības pārziņā. Tikmēr potenciāli jaunais ekonomikas ministrs Didzis Šmits ("KPV LV") sola OIK likvidēt līdz gada vidum, taču neatklāj, kā tieši to paveiks.
