Panorāma

Panorāma

Panorāma

I. Krapāne atsauc savu kandidatūru

KPV LV sola OIK likvidēt līdz gada vidum

Potenciālais ekonomikas ministrs no «KPV LV» sola OIK likvidēt līdz gada vidum

Kamēr aizejošā valdība vērtē Ekonomikas ministrijas plānu elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu likvidēt līdz 2022. gadam, partija “KPV LV”, kurai Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) potenciālajā valdībā paredzēts ekonomikas ministra amats, sola OIK likvidēt pusgada laikā. Kā tieši to paveikt, pagaidām partija neatklāj.

Pirmdien, 7. janvārī, aizejošās valdības ministri apsprieda Ekonomikas ministrijas plānu par OIK likvidēšanu līdz 2022. gadam, taču nekādus lēmumus par plāna iedzīvināšanu nepieņēma. Tas atstāts nākamās valdības ziņā. “Jaunajā valdībā ir ļoti pretrunīgi uzskati par šo jautājumu. Ir partija, kas saka, ka to var izdarīt daudz ātrāk, ka to var izdarīt uzreiz. Tātad visas iespējas rīcībai,” sacīja aizejošās valdības premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Vērtējot paša valdības darbu OIK sakarā, Kučinskis secinājis, ka Ekonomikas ministrijā trūkstot enerģētikas ekspertu. Ašeradens toties stāsta, ka ministrija savu uzdevumu ir paveikusi: "Mēs esam izdarījuši visu, lai OIK samazinātu trīs reizes. Gan valdības, gan iedzīvotāju maksājumus. Trīs gadu laikā iedzīvotājiem elektrības rēķins samazināsies par 10%. To, ko esmu solījis, es esmu izdarījis."

Šobrīd paredzēts, ka nākamajā valdībā par enerģētikas politiku atbildīgo ekonomikas ministriju vadīs partija “KPV LV”. Partija vairākkārt pārmetusi “Vienotībai” kavēšanos ar OIK atcelšanu.

Ašeradena precizēto OIK likvidēšanas plānu “KPV LV” kandidāts ekonomikas ministra amatam Didzis Šmits vēl nav izlasījis, taču uzskata – obligāto iepirkumu iespējams atcelt jau līdz šā gada vidum. Kā tieši, pagaidām netiek atklāts. “Es domāju – neskriesim uz priekšu. Mums ir tagad deklarācijas rakstīšanas brīdis. To mēs izrunāsim detalizēti ar pārējām partijām,”  sacīja Šmits.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jānis Irbe gan brīdina, ka OIK saņemošie komersanti gan bez cīņas nepadošoties, jo uzņēmēji ir rēķinājušies ar valsts atbalstu elektrības ražošanai. Ja valsts subsīdiju vairs nebūs, ražotnes izputēšot. "Kādā veidā jārīkojas otrai pusei? Jāpadodas vienkārši un jāaiziet no šejienes? Protams, ka nē. Tāpēc viennozīmīgi, ka tiesvedības būs. Ražotāji par to jau ir runājuši,"  sacīja Irbe.

Tikmēr topošais ekonomikas ministrs Šmits stāsta, ka tiesiskie riski esot pavisam citi. Viņaprāt, tiesāties varot jebkurš iedzīvotājs, kas OIK maksājis, nevis elektrības ražotāji, jo OIK atbalsta shēma esot pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem. “Protams, tāda iespējamība ir. Tas ir tas risks, kas ir valdībai priekšā un kur ļoti atbildīgi jāpieiet. Tagad deklarācijas sastādīšanā ir jāvienojas par principiem, kā tas notiks tālāk,” sacīja Šmits.

Šobrīd Ekonomikas ministrijas plāns paredz samazināt OIK saņēmēju peļņu un 2022. gadā OIK sadaļu rēķinos aizstāt ar mazāku maksājumu “zaļās enerģijas” atbalstam.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti