Šā gada pirmajā pusgadā dabas gāzes patēriņš bijis 4,8 teravatstundas, tas ir par 38% mazāk nekā pēdējos piecos gados attiecīgā perioda vidējais patēriņš, sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Tam esot divi iemesli – siltāka ziema un dārgāka dabasgāzes cena. Augstā cena likusi ekonomēt.
"Ja patēriņa tendence saglabājas tāda pati kā šobrīd, tad mums nebūtu jāsatraucas par Eiropas prasību izpildi. Es teiktu, ka līdz 50% mēs jau atsevišķos mēnešos esam tikuši," vērtēja SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.
Dabasgāzes patēriņš ir samazināts jau kopš kara sākuma Ukrainā, uzsvēra arī enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis.
"Latvijas lielākais patērētājs – Rīgas termostacijas, reaģējot uz ļoti augstām dabasgāzes cenām un reaģējot uz šo nepieciešamību dabasgāzi paglabāt, praktiski kopš kara sākuma nav strādājušas. Praktiski tikai dažas dienas [darbojušās]. Šis dabasgāzes patēriņš aizstāts ar elektroenerģijas iepirkumiem no kaimiņvalstīm," teica Valdmanis.
Un, ja ļoti vajadzētu ietaupīt gāzi, varianti ir. Arī tādi, kas nenozīmē vēsākas istabas ziemā. Apkurei Rīgā var arī neizmantot gāzi, protams, tas būtu dārgāk. "Tieši Rīgas pilsētā ir iespējams dīzeļdegvielu lietot dabasgāzes vietā un jau aizstāt pietiekami būtisku apjomu," sacīja eksperts.
Mazāk tērē arī kaimiņi. Lietuvā patēriņa samazinājums šajā pusgadā ir līdzīgs kā Latvijā – ap 40%. Somiem gājis vislabāk, sasniedzot 48% ietaupījumu. Tikai 9% kritums patēriņā bijis Igaunijā, bet tam ir attaisnojums. "Jāņem vērā, ka Igaunijai no šīm valstīm ir vismazākais dabasgāzes patērētājs, tāpēc arī tur kaut kādas iespējas samazināt – samazinās," piebilda SPRK pārstāvis.
Aicinājums ietaupīt ir Eiropas kopīga ziņa Krievijai, ka visa ES var pieņemt lēmumu par gāzes patēriņa samazināšanu, atzina ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība). Šādas ziņas nodošana ir īpaši svarīga pēc Krievijas izteiktajiem draudiem par gāzes piegāžu pārtraukšanu.
"Galvenais [Krievijas] uzstādījums un mērķis ir panākt, lai Eiropa sašķeļas un nav vienotības. Un tas ir tas galvenais, kas visiem jāapzinās. Noteikti, ka tas ir tāds sagatavošanās solis, parādot, ka Eiropa spēj vienoties par kopīgu redzējumu. Jo viens ir šis aicinājums samazināt, otrs ir oficiālais regulējums, kas varētu būt pie krīzes situācijas, ja šīs piegādes tiks samazinātas. Tad tas būs kā regulējums ar konkrētiem nostiprinātiem mērķiem," teica ministre.
Visgrūtāk sasniegt 15% samazinājumu patēriņā varētu būt Vācijai, vērtēja enerģētikas eksperti. Galvenais iemesls – lielās rūpnīcas, kas nevar ātri pāriet uz citu enerģijas avotu.
KONTEKSTS:
EK rosina visās bloka dalībvalstīs samazināt gāzes patēriņu par 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes, lai gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauc gāzes piegādes, Eiropa varētu mierīgi pārvarēt gaidāmo ziemu. Pagaidām šie samazināšanas mērķi būtu brīvprātīgi. Tomēr, ja krīze padziļinātos, tad taupība kļūtu obligāta.
Dalībvalstīm arī līdz septembrim jāizstrādā "nacionālie ārkārtas rīcības plāni", lai parādītu, kā tiks samazināts enerģijas patēriņš, un ik pēc diviem mēnešiem jāziņo par progresu.
