Eksperts: Pusi no algas vajadzētu atlikt pensijas laika tēriņiem

Lai pensijas gados vidējie ienākumi būtu pašreizējās algas lielumā, būtu jāatliek pusi no algas, intervijā Latvijas Radio sacīja “Compensa Life” filiāles vadītājs Latvijā Viktors Gustsons, kurš ir viens no Latvijas pensiju sistēmas līdzveidotājiem.

Intervija ar Viktoru Gustsonu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Gustsons uzskata, ka kardinālas izmaiņas pensiju sistēmā nav vajadzīgas. “Ir varbūt kaut kāda pielaikošana vajadzīga. Varbūt vairāki aspekti, kas nebija ņemti vērā pie izstrādes, jo demogrāfiskā situācija ir sliktāka nekā bija prognozēta,” viņš sacīja.

Arī nelegālie ienākumi ietekmē to, ka uzkrātais kapitāls ir ļoti mazs.

Taujāts par galvenajām kļūdām, domājot par ienākumiem vecumdienās, Gustsons uzsvēra, ka tā ir uzkrājumu veidošanas atlikšana: “Jaunieši nedomā par uzkrāšanu. Vidējā vecumā un jau vecāki, protams, sāk domāt un saskaras."

Tāpat būtiski ir tas, cik lielu daļu no ienākumiem atvēlēt nākotnei. “Cilvēks dzīvo vidēji 85 gadus. Viņa darba mūžs varētu sākties 25 gadu vecumā. Lai viņš saņemtu pensiju, viņam ir jāstrādā 40-45 gadus līdz 65 gadu vecumam. Un, aizejot pensijā, viņš dzīvo vēl 20 gadus. Tad iznāk – persona 45 gadus pelna ienākumus un 20 gadus tērē,” skaidroja eksperts.

Tātad, lai vidējā pensija būtu apmēram vidējās algas lielumā, ik mēnesi vajadzētu pusi no saņemtajiem ienākumiem nolikt nākotnes tēriņiem jeb pensijai, sacīja Gustsons. Viņš gan piebilda, ka šādā vienkāršotā aprēķinā neņēma vērā inflāciju un kapitāla ienākuma procentus.

Savukārt valsts līmenī ļoti svarīgs jautājums ir demogrāfija un sociālā budžeta ienākumi, ko pārdalīt. “Tā ir mūsu ekonomiskā veselība, cik daudz mēs varam nopelnīt, pārdalīt, sadalīt un atstāt sev,” viņš sacīja Gustsons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt