1,9 miljardi latu – šāda summa pērn apgrozījusies Latvijas un Krievijas savstarpējā tirdzniecībā. Gan no kaimiņzemes ievesto, gan viņiem pārdoto preču un pakalpojumu ziņā Krievija ir Latvijas trešais lielākais ekonomiskais partneris. Eksporta ziņā Krieviju 2012.gadā apsteidz vien Lietuva un Igaunija, importā – Lietuva un Vācija.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols skaidroja: „Arvien biežāk krievi izvēlas pārstāvēt visu Baltijas tirgu Rīgā. Kādam bija jābūt pa vidu starp Lietuvu un Igauniju, un mēs esam tie laimīgie. Tā ir mūsu ģeogrāfija, mūsu ostas un dzelzceļš. Mūsu aviosavienojumi ar Krieviju palīdz uzraudzīt meitas kompānijas Latvijā.”
Pērn Krievijai esam pārdevuši preces un pakalpojumus 994 miljonu latu vērtībā. Preču grupā dominējoša ir pārtika. Lielākie sekotāji ir mašīnas, mehānismi un ķīmiskās rūpniecības preces. Runājot par lielāko – pārtikas grupu – gan jāmin, ka 71% tajā veido Latvijā saražots spirts un stiprais alkohols. Taču sarakstā ir arī vīns, zivju konservi un desas.
Lai Krievijā popularizētu Latvijas ēdienus kā augstas klases produktus, nesen izveidots uzņēmēju klubs “Rīgas marka”. Tās valdes loceklis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Normunds Štāls izgaismo galvenos kavēkļus straujākai ekonomiskās sadarbības izaugsmei. Lielākais – politiskās priekšvēlēšanu spēles abās valstīs. „Pie mums ir – Ķeriet zagli! - izteiktākā tendence, tur atkal – Ienaidnieks ir ārpusē! Uzņēmēji strādā, veido attiecības, iet, iet... Un tad ieslēdzas politiskais pavasaris mums. Sākas viss no nulles stadijas atkal,” stāsta Štāls.
Otra problēma ir latviešos iekodētā nevēlēšanās kooperēties. Lielie uzņēmumi tiks galā paši, spriež Štāls, taču mazajiem un vidējiem, kas ražo labus produktus, nav citu iespēju, kā vien mesties uz vienu roku un Krievijas tirgu centies iekarot kopīgiem spēkiem: „Latvijas ražotājs viens pats jebkurā no šiem tirgiem, kur apjoms tiek prasīts – viena piegāde uzņēmuma gada saražotā apjoms – regulāra piegāde nav iespējama. Bez kooperācijas nav.”
Vairāk nekā pārdodam mēs no Krievijas iepērkam. Latvija ir atkarīga no Krievijas gāzes, kas kopā ar naftas produktiem un citiem minerāliem produktiem veido teju pusi importa apjoma. Tam seko metāli un to izstrādājumi, kā arī ķīmiskās rūpniecības preces. Runājot par dažādiem pakalpojumiem – uz pārvadājumu un tūrisma rēķina, Latvijas pakalpojumu pārdošana Krievijai pārsniedz no kaimiņvalsts iepirkto pakalpojumu apjomu. 2012.gadā gan Latvijas pārdoto pakalpojumu apjoms sarucis par 5% un sasniedza 210 miljonus latu.
Ārvalstu investoru sarakstā Krievija ierindojas tikai sestajā vietā. Kaimiņvalsts tiešās investīcijas Latvijā 2012.gadā auga par 75 miljoniem un gada beigās tika lēstas ap 347 miljoniem latu. „Jāatzīst, kopumā Krievijas investīcijas ir zem 5% no uzkrātajiem ieguldījumiem. Pat neskatoties uz ieguldījumiem gāzes infrastruktūrā, gan daudzās privātās investīcijas,” skaidroja Ozols.
„Tas ir mīts, ka Krievijas investīcijas ir ļoti būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa,” atzina LIAA direktors.
Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā patlaban ir 4116 aktīvu uzņēmumu, kuru pamatkapitālā ir krievu investoru nauda. Lielāko rindās ir “LatRosTrans”, automobiļu ražotājs “Amo Plant”, kurināmā vairumtirgotājs “Indtec Baltic Coal” un “Latvijas Gāze”. Krievijas uzņēmēji arī novērtē Latvijas pārtiku. Piemēram, pērn apvienotā Rīgas piena kombināta un Valmieras piena koncerna lielākais akcionārs ir krievu biznesmenis Andrejs Beshmeļņickis.
