Eksperti prognozē izmaiņas darba meklēšanas paradumos un kanālos

Šobrīd potenciālo darbinieku meklēšana notiek vairākos veidos. Visbiežāk darba devēji izvieto sludinājumus karjeras portālos un sociālos tīklos, kā arī veido atsevišķu karjeras sadaļu savā mājaslapā. Tāpat darbinieku meklēšanā tiek plaši izmantota ieteikšanas metode, proti, uzņēmuma darbinieki iesaka potenciālos kandidātus no savu draugu un paziņu loka. Latvijas Radio uzrunātie eksperti prognozē, ka tuvākajos piecos gados darba meklēšanas kanāli mainīsies un nozares uzņēmumiem jau tagad ir jāsāk domāt, kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem un izmantot tos sev par labu. Tie apzinās, ka konkurēt ar tādiem starptautiskiem milžiem kā "Facebook", "Google" un "LinkedIn" būs bezjēdzīgi.

Tuvākajos piecos gados mainīsies darba meklēšanas paradumi un kanāliLinda Zalāne

    Latvijā pieprasītāko amatu kategoriju augšgalā nemainīgi vairākus gadus ierindojas pārdošanas un tirdzniecības jomas. Tās veido 16% no visa vakanču kopējā apjoma vienā no lielākajiem karjeras portāliem Latvijā – "CV Online". Tāpat tirgū trūkst klientu apkalpošanas speciālistu un daudz vakanču ir arī ražošanā un rūpniecībā, kur liels pieprasījums ir pēc zemākā līmeņa darbiniekiem. Darbinieku iztrūkums jūtams arī transporta, loģistikas, piegādes, celtniecības un nekustamā īpašuma jomās.

    Aktuālas ir arī vakances tūrisma, viesnīcu un ēdināšanas sektorā. Tiesa, pieprasījumam pēc šīs nozares darbiniekiem ir sezonāls raksturs. Meklētāko darbinieku TOP 10 noslēdz informācijas tehnoloģiju (IT), administrēšanas, asistēšanas un inženiertehniskie speciālisti. "CV Online" vadītājs Latvijā Aivis Brodiņš Latvijas Radio norāda, ka šobrīd internets ir kanāls numur viens, kur cilvēki lūkojas pēc jauna darba iespējām. Tiesa, internets ir plašs jēdziens un cilvēki darbu meklē ne tikai karjeras sludinājuma portālos, bet arī citos resursos, piemēram, sociālajos tīklos – sākot no "Facebook" , "Google" un beidzot ar "LinkedIn". Viņš prognozē, ka šie globālie milži nākotnē ietekmēs arī Latvijas karjeras portālu darbu, jo nāksies ar tiem konkurēt. Brodiņš pārliecināts, ka pārmaiņām jāsāk gatavoties jau tagad.

    "Vislielākās izmaiņas noteikti var ieviest jebkurā no personālvadības pakalpojuma virzieniem lielie, globālie spēlētāji - kā "Facebook" un "Google", varbūt "LinkedIn", kuriem ir milzīgs resurss, lielas ambīcijas. Tuvākie pieci gadi pavisam noteikti mainīs šo tirgu. Tas nozīmē, ka jau tagad jāsāk domāt, kā šo visu izmantot par labu savam biznesam, jo cīnīties pret nav īsti iespējams. Viņi ir pārāk lieli, ar daudz lietotājiem. Jādomā, kā to izmantot savā labā," tā Brodiņš.

    Pēdējos gadus vidējais apmeklētāju skaits "CV Online" bija 250 tūkstoši mēnesī, bet pēc tam, kad obligāti darba devējiem bija jāsāk norādīt algas apmēru, unikālo apmeklētāju skaits pieauga par 25%. "Draugiem Grupas" runasvīrs Jānis Palkavnieks uzsver, ka algu norādīšanas prasība ir apsveicama, jo cilvēks jau pirms darba intervijas zina, par kādu atalgojumu būs runa. Par to, vai pēdējos gados mainījušies darba meklēšanas kanāli, viņš teic, ka darba sludinājumu portālu izmantošana ir ieraduma jautājums un, kamēr tajā pulcēsies kritiskā masa gan darba devēju, gan ņēmēju, šī biznesa dzīvotspēja būs pasargāta. Tomēr ar to vien nepietiek. Potenciālo darbinieku medībām jāizmanto pēc iespējas dažādāki kanāli.

    "Vienas vienotas vietas, kur pēkšņi pulcējas visi potenciālie darbinieki, nav. Līdz ar to mēs izmantojam internetā sociālos medijus – "Facebook", "LinkedIn", pat "Twitter" un "Snapchat". Arī mūsu mājaslapu. Visi kanāli, kuros pulcējas cilvēki. Protams, mēs izmantojam arī darba sludinājuma portālus, kas konkrētā brīdī ir aktuāli, bet vienmēr skatāmies, vai tas nes kādu atdevi. Mūsdienās internetā var ļoti viegli izsekot, no kurienes cilvēks atnācis uz mūsu piedāvājumu," tā Palkavnieks.

    Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga teic, ka

    mainīgais darba tirgus ievieš korekcijas ne vien darba meklēšanas paradumos, bet arī tajā, kādas profesijas nākotnē vispār vairs nebūs nepieciešamas.

    "Diezgan daudz profesiju ir izzudušas. Redzam, ka veikalos veidojas pašapkalpošanās kases un ir roboti, kas spēj atbildēt uz standarta jautājumiem – gan "TET" kompānijā, gan Uzņēmumu reģistrā, gan Rīgas Tehniskajā universitātē. Tās ir tās profesijas, kuras var aizstāt tehnoloģija," saka Selga.

    Eksperti prognozē, ka tuvākajos gados varēs redzēt izmaiņas dažādos pakalpojumos, piemēram, finanšu jomā, klientu atbalsta un apkalpošana sfērās. Šo darbu varētu aizstāt dažādi mākslīgā intelekta risinājumi. Piemēram, čatboti jeb virtuālie asistenti, kas pēdējos gados tiek ieviesti aizvien aktīvāk.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti