Savukārt "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis vēl piebilda, ka inflācijas gadījumā jārunā arī par patēriņa aktivitāti. Piemērs varētu būt degviela, kur pie krītošām naftas cenām varētu palielināties degvielas patēriņš. Vismaz pasaulē cer, ka tieši zemās naftas cenas sekmēs patēriņa pieaugumu.
Eksperts neizslēdz, ka naftas cenas varētu samazināties zem 40 dolāriem par barelu, lai arī tas būs atkarīgs no alternatīvajiem projektiem ASV un Kanādā, acīmredzami norādot uz slānekļa naftas ieguvi.
Bet Latvijai krītošas naftas cenas nesīs pozitīvas pārmaiņas - uzsvēra „DnB Bankas” ekonomists Pēteris Strautiņš. Zemākas degvielas cenas nesīšot ietaupījumu kā uzņēmējiem, tā arī patērētājiem. Un šis gads izskatās ļoti labs Latvijas patēriņam, jo pierasts bija, ka patēriņš Latvijā aug straujāk par ieņēmumiem. Šobrīd tendence ir pretēja.
Valsts budžetam patēriņa pieaugums ir pozitīvas pārmaiņas, jo no iekšējā patēriņa tiek samaksāti akcīzes vai pievienotās vērtības nodokļi. Minimālā alga šajā gadījumā arī ir cerība, ka būs lielāks patēriņš tieši trūcīgāko iedzīvotāju grupās, uzskata Fiskālās padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Savukārt runājot par eksportu, Strautiņš norādīja, ka tas valsts budžetā ienes salīdzinoši mazāk nodokļu nekā patēriņš. Taču to nevarēs ilgi noturēt, ja neveidosies papildus investīcijas. Dainis Gašpuitis uzsver, ka līdz ar eirozonas attīstību, jāpievērš uzmanība uzņēmēju piesardzībai ieguldīt attīstībā. Laika gaitā tas atsauksies uz nespēju ilgtermiņā palielināt algas strādājošajiem.
Viens no eirozonas izaugsmes vecinātājiem ir arī ASV dolārs. Tā vērtības pieaugums varētu sekmēt Eiropas preču noietu otrpus Atlantijas okeānam. Taču Latvijas gadījumā ASV dolāra tiešā ietekme būšot maza.
Latvijas ekonomikas raksturs ir izteikti reģionāls, vietējie ražotāji pārsvarā piedāvā savu produkciju citām Eiropas kompānijām, kuras to izmanto savas gatavās produkcijas komplektēšanā.
Situācija eirozonas mājsaimniecībās šobrīd neveidojas slikta. Pēteris Strautiņš uzskata, ka eiropieši vairāk aizraujas ar uzkrājumu veidošanu. No valstu ekonomiskās attīstības viedokļa to labāk būtu investēt. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais uzskata, ka izdevīgajā brīdī jāparādās uzņēmējiem, kuri ir gatavi naudu ieguldīt.
Nemainīgi svarīgs faktors eirozonā šogad būs Grieķija. Parlamentārajām vēlēšanām būs izšķirīga nozīme, jo Eiropa vairs nevar atļauties Grieķijas vaļības. Fiskālais pakts paredz, ka visām valstīm noteikumi ir un būs vienādi un neviena valsts tos nedrīkst pārkāpt. Katrai valstij ir jāspēj pašai apkalpot savu parādus. Protams, ekonomikas teorijā pavīd iespēja, ka parādus, kurus nevar atdot, noraksta.
Savā ziņā problemātisko parādu atdošanu var arī imitēt, pagarinot to atdošanas termiņu, bet līdz nullei samazinot procentu likmes. Pēteris Strautiņš uzskata, ka tā būtu tā pati parāda norakstīšana, tikai tādā formā, ko nepamanītu stingrākajās Eiropas valstīs. Taču dūres triekšana galdā Grieķijas gadījumā radītu tikai lielāku neskaidrību. Dainis Gašpuitis vēl pieminēja, ka baumas par iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas arī tika izlaistas apzināti. Skaidrs, ka Grieķija nekur no dienas kārtības nepazudīs. Baumu mērķis drīzāk ir radīt satraukumu, lai grieķu vēlētāji saņemtos, taču tai vairs nebūs tik liela šoka ietekme kā pirms pāris gadiem.
