Lidostā krietni mazāk pasažieru
Pagājušais gads lidostai „Rīga” bijis sasniegumu gads, kas lielā mērā palīdz organizēt darbu šogad, kad pasažieru skaits sarucis par vairāk nekā 70%, rudens mēnešos – pat virs 80%, salīdzinot ar situāciju pirms gada. Darbu lidostā turpina visas lidsabiedrības, kas strādāja pirms pandēmijas sākuma. Cerībā, ka Covid-19 krīze beigsies iespējami drīz, atkopšanos aviācijas nozarē prognozē ļoti lēnu.
„Pagaidām nekāda spožā nākotne mums nerādās. Starptautiskās prognozes, ko sagatavo lielās aviācijas kompānijas un kurām sekojam līdzi arī mēs, liecina, ka aviācijas nozare, kad beigsies Covid-19 dēļ noteiktie dramatiskie ierobežojumi ceļošanai, 2019. gada rezultātus varētu sasniegt 2024. vai 2025. gadā,” pastāstīja lidostas „Rīga” pārstāve Laura Kulakova.
Šogad pirmo reizi ierodoties lidostā, tā tiešām šķiet gluži tukša. Izlidojošo un ielidojošo reisu saraksts gan ir gana aktīvs. No Rīgas šobrīd var aizlidot uz 38 pilsētām.
Lidostā sastaptie ceļotāji visbiežāk ieradušies tieši darba darīšanās.
"No Polijas. Es tur dzīvoju. Tagad 10 dienas jāievēro pašizolācija, un tas arī viss. Man draugs pateica, ka jāaizpilda Covidpass.lv anketa, tad arī sāku meklēt par to informāciju. Anketas QR kodu man lūdza parādīt lidostā pirms iekāpšanas lidmašīnā.”
"Ierados no Kanādas, esmu te darba dēļ. Protams, vispirms būšu pašizolācijā. Es gan īsti nezinu, 10 vai 14 dienas.”
"Atlidoju no Frankfurtes, kur šobrīd dzīvoju. Atbraucu atvaļinājumā. Protams, es ievērošu pašizolāciju un citus noteikumus. Būšu mājās, kur satikšos ar ģimeni. Es zinu, ka tas ir riskanti, bet būtu sarežģīti to nedarīt. Ja kaut kas slikts notiks, tad notiks. Principā visi esam veseli. Protams, lēmums lidot šurp arī saistās ar risku."
Prognozē lēnu atlabšanu
Aviācijas un tūrisma nozares lēno atlabšanu prognozē arī “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Ne tikai vīrusa neprognozējamības, bet arī paredzamo lidošanas paradumu izmaiņu dēļ.
„Sākumā bija cerība, ka vīrusa krīze būs gada pirmās puses stāsts, bet nu jau skaidrs, ka ar vīrusu nāksies sadzīvot ilgi. Drīzāk cerības ir atkopties Eiropai nekā kādiem eksotiskiem galamērķiem, jo cerētais medicīniskais risinājums zāļu vai vakcīnas veidā pirmajām būs pieejams bagātajām valstīm.
Bet arī patiesībā tad, kad šis risinājums būs rasts, visdrīzāk tik plaša tā ceļošana biznesa darīšanās diez vai būs, jo visi ir sapratuši, ka bieži vien klātienes sarunu varam aizstāt ar tiešsaistes tikšanos,” komentēja Zorgenfreija.
Ekonomiste uzsvēra, ka nacionālās aviokompānijas un lidostas kā stratēģiski svarīgi uzņēmumi turpmākajos gados, visticamāk, bez valsts papildu atbalsta neiztiks.
„Visdrīzāk no tādas ilgtermiņa perspektīvas būs jānāk ar saviem noteikumiem. Tie varētu būt saistāmi ar valstīm noteiktajiem klimata mērķiem līdz 2050. gadam, un arī lidsabiedrībām jānosaka starpposma mērķi,” norādīja ekonomiste.
Lidostā uzrauga pasažieru anketēšanu
Lidostas „Rīga” darbiniekiem no piektdienas, 23. oktobra, arī pastiprināti jākontrolē, vai ceļotāji ir aizpildījuši elektronisko apliecinājumu par valsti, no kurienes ieradies un ka ievēros epidemioloģiskās prasības. Pēdējās dienās anketu esot bijis mazāk.
Sistēmas izstrādātāji – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs – ar rīka pienesumu ir apmierināti.
„Sistēmas galvenais mērķis bija pāreja no papīra anketām uz elektronisku strukturētu datu apkopšanas rīku, lai atvieglotu darbu Valsts robežsardzei, Valsts policijai un Slimību profilakses un kontroles centram. Mūsuprāt, šis mērķis ir sasniegts ļoti efektīvi. Piemēram, Valsts policija katru dienu saņem informāciju automātiski par personām, kurām jāievēro pašizolācija iecirkņu pārraudzības teritorijā,” pastāstīja Informācijas centra pārstāvis Jānis Dreimanis.
Pieteikum aizpildīšanai dotas 48 stundas pirms lidojuma, tāpēc vajadzība pēc anketas uz papīra vairs nav bijusi.