Eiropā rosina veidot vienotu kapitāla tirgu

Eiropas Savienības (ES) varas gaiteņos jau ilgāku laiku tiek meklētas iespējas novārdzinātā bloka ekonomikas stimulēšanai. Līdzšinējie mēģinājumi lielus rezultātus nav nesuši. Nupat  Eiropas Komisija (EK) piedāvājusi veidot vienotu kapitāla tirgus savienību, kas uzņēmumiem ļautu brīvāk piesaistīt finansējumu ne tikai no bankām, bet arī vērtspapīru tirgū. Savs ieguvums te būtu arī Latvijai. Tiesa, vispirms jāveic mājasdarbi.

Jau ilgāku laiku Eiropas Centrālā banka ES valstu banku sistēmu cenšas barot ar lētu valūtu. Tomēr cerētais ekonomikas uzrāviens aizvien nav sasniegts. Zemā izaugsme piesardzīgākas darījusi gan bankas, gan uzņēmējus. Neraugoties uz lētās naudas pieejamību, bankas kredītu piedāvājumos  ierēķina tā sauktās krīzes izmaksas. Lai šo situāciju mainītu, EK nākusi klajā ar iniciatīvu par Kapitāla tirgus savienības izveidi.

Tas ļautu naudu vieglāk piesaistīt biržās no ieguldījumu fondiem, riska kapitāliem un obligāciju tirdzniecības. Ar cerībām uz jauninājumiem raugās arī Latvijā. „Šobrīd tā situācija ir tāda, ka ir viens pulks uzņēmumu par kuriem bankas sacenšas, bet citiem finansējuma pieejamība ir problēma  [..] Mēs varam cerēt, ka caur šo rīku nākotnē Latvijā vērtspapīru kapitalizācija varētu uzlaboties un tīri praktiski daudz vairāk mazie un vidējie uzņēmumi varētu tikt pie finansējuma,” stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš neslēpj, ka piesaistīt finansējumu no kapitāla tirgus Latvijas uzņēmēji varēja arī iepriekš. Tomēr tam nebija vajadzības, jo iepriekš naudu riskantiem projektiem varēja saņemt bankās.

Speciālisti uzsver, ka šis ir pēdējais brīdis, lai Latvijas uzņēmēji sāktu domāt par alternatīvām kapitāla piesaistes iespējām, jo no 2022.gada ne tikai valstij, bet arī uzņēmējiem kļūs šaurākas ES fondu iespējas. Tiesa, lai piesaistītu naudu, piemēram, no investīciju fondiem, daudziem no Latvijas uzņēmumiem nāksies būtiski pārskatīt savu līdzšinējo biznesa kultūru.

Galvenie priekšnosacījumi alternatīvā kapitāla piesaistei lielā mērā ir pašu uzņēmēju rokās. Pirmkārt – uzņēmumam, kurš vēlas izlaist obligācijas vai arī kotēt savas akcijas biržā, jābūt skaidrai attīstības vīzijai. Otrs – tā vadībai jābūt tādai, kura ievēro ne tikai visas akcionāru intereses, bet arī stingri seko likumiem. Tieši pēdējais aspekts daudziem Latvijas uzņēmumiem bieži vien kalpo par šķērsli. „Tas ir daļēji saistīts tajā, ka ir pietiekami liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Ir vēlme dažas lietas neuzrādīt. Arī bankām ir grūtības izsniegt uzņēmumiem kredītu, jo neoficiālie maksājumi ir tik lieli, ka banka neiesaistās šādos darījumos. Tas ir līdzīgi. Šī vēlme daudz kur nelegalizēties un strādāt ēnu ekonomikā ir ļoti liela,” atzīmē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Eksperti gan uzsver, lai iedzīvinātu kapitāla tirgu Latvijā, neiztiks bez valsts atbalsta. Šobrīd investorus interesē lielie uzņēmumi, no kuriem daļa ir valsts kontrolē. Ja valsts nolemtu biržā kotēt nelielu daļu “Lattelecom” vai “Latvenergo” akciju, tas biržai piesaistītu lielu investoru interesi, ļaujot tajā pamazām ienākt arī mazākiem uzņēmumiem. „Kapitāla tirgus savienība ir ļoti laba ideja, bet šī savienība būs ļoti spēcīga tikai tad, ja katrs no šiem ķēdes posmiem būs spēcīgs. Ja Latvija spēs attīstīt savu kapitāla tirgu, mēs varēsim gūt labumu no kapitāla savienības. Ja mēs neizmantosim šīs iespējas, tad Latvijas uzņēmumi, kā līdz šim būs ļoti atkarīgi no banku finansējuma,” norāda biržas “NASDAQ Riga” vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Šobrīd Latvijā vērtspapīru kapitalizācija ir vien 4% apmērā no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ne vien ES, bet arī Baltijā. Regulējumu kapitāla tirgus savienības darbībai EK sola iedzīvināt līdz 2019.gadam

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti