Iesaistoties Grieķijas situācijas risināšanā, eirozonā to pārsvarā skata no ekonomiskās puses. „Grieķijas visās sarunās, kur man nācies piedalīties, tas ir risināts kā ekonomikas un finanšu jautājums,” sacīja politiķis.
Dombrovskis gan atzīst, ka ģeopolitiskais aspekts, īpaši attiecībā uz notikumiem Ukrainā, ir nopietna problēma un Eiropas Savienība uz to ir reaģējusi, ieviešot sankcijas un atbalstot Ukrainu. Tomēr tas neesot saistīts ar eirozonas un Grieķijas jautājumu.
Viņš arī pauda, ka Grieķijas valdība pēdējā pusgada laikā ar savu rīcību un nedraudzīgo retoriku ir stipri mazinājusi uzticību. Līdz ar to sarunās mazāk tiek pārrunāti globāli jautājumi, bet vairāk ir koncentrēšanās uz noteiktiem nosacījumiem un pārliecināšanos, ka Grieķijas valdība spēs atjaunot uzticību.
Ziņots, ka Grieķija ir lūgusi eirozonai piešķirt tai jau trešo aizdevumu. Pretī Grieķija ir gatava realizēt smagas reformas valsts pārvaldē, nodokļu un pensiju sfērā, kā arī citās jomās. Šo lēmumu ir akceptējis Grieķijas parlaments.
Taču tagad visām eirozonas dalībvalstīm jālemj, vai deleģēt savus pārstāvjus uz Eiropas institūcijām sarunām ar Grieķiju par jauna aizdevuma piešķiršanu. To jau paveikušas vairākas valstis, tostarp Somija, Vācija un arī Latvija.
Pēc tam, ja sarunas būs sekmīgas, katra eirozonas valsts jau varētu lemt par Grieķijas atbalstīšanu no Eiropas Stabilitātes mehānisma līdzekļiem.
