Rīta intervija

"Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane par jaunajiem gāzes pārvades tarifiem

Rīta intervija

PSKUS priekšsēdētāja Ilze Kreicberga par Valsts prezidenta tikšanos ar slimnīcu vadību

Ekonomists Gundars Bērziņš par pētījumu "Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss"

Darbarūķi Jelgavā un ballētāji Rucavā – pēc zvaniem un īsziņām mēra ekonomisko aktivitāti

Lielajās pilsētas iedzīvotāju aktivitāte ir izteikta darbadienās, bet, piemēram, Rucavā darbadienās nenotiek nekas un visa aktivitāte ir tikai brīvdienās – to atklāj unikālais pētījums par Latvijas reģionu ekonomisko attīstību, kas balstīts uz iedzīvotāju telefona zvanu un īsziņu daudzuma analīzi.

Pētījumu "Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss" veica Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, asociētais profesors Gundars Bērziņš, vadošā pētniece, profesore Irina Arhipova un pētnieks Aldis Ērglis, kā arī “Latvijas mobilā telefona” prezidents, profesors Juris Binde.

Bērziņš intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka pētījumā izmantoti dati par zvanu un īsziņu daudzumu no LMT sakaru torņiem konkrētajās pašvaldībās un attiecības, kā mainās šie daudzumi darbadienās un brīvdienās. Viņš sacīja, ka šī metode ļauj apskatīties uz to, kas notiek reģionos operatīvi – ar nedēļas nobīdi, kamēr tradicionālo statistiku apkopo daudz ilgāk. Turklāt šī metode ļauj arī novērot izmaiņu dinamiku.  

Bērziņš skaidroja, ka izmantoti tikai LMT torņa dati, taču tie iekļauj arī zvanus uz citiem un no citiem tīkliem, turklāt izmantoti nevis absolūtie skaitļi, bet tieši attiecībā starp aktivitāti brīvdienās un darbadienās, tāpēc dati ir reprezentatīvi.

Šie dati ļāva iedalīt Latvijas reģionus astoņās grupās, kurām pētnieki arī deva nosaukumus.

  • “Darbarūķu” grupā ir Rīga, Jelgava, Valmiera, citas pilsētas, kur aktivitāte ir izteikti lielāka darbadienās.
  • “Harmoniskie” reģioni izmanto savus resursus efektīvāk, un aktivitāte ir gana augsta brīvdienās un darbadienās, piemēram Ventspilī.
  • “Mērenie” novadi ir tādi, kur gan darbadienās, gan brīvdienās ir salīdzinoši zema aktivitāte.
  • “Atpūtniekiem”, piemēram, Jūrmalai, uzreiz redzams, ka augstākā aktivitāte ir brīvdienās.
  • “Ballētājiem” ir ievērojama augstāka aktivitāte brīvdienās un salīdzinoši zema darbadienās, tur “brauc gulēt vai pavadīt brīvdienas”. Tādas tendences ir Saulkrastos un Rucavā, kur darbadienās nekas nenotiek, bet brīvdienās milzu aktivitāte.

Datiem ir plašs pielietojums, tos var izmantot, piemēram, lemjot, kurus ceļus remontēt prioritāri, lemjot par investīciju objektiem, tūrisma vai ražošanas attīstību, norādīja Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai “neder vienotās stratēģijas, jātaisa individuālas stratēģijas katram novadam”.   Gada vidū plānots arī prezentēt pētījumu par to, kā mainās šī iedzīvotāju aktivitātes dinamika. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt