Visas būves, kuru celtniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra, bija jānodod ekspluatācijā līdz šā gada 1. oktobrim. Vēl vasaras vidū bija zināms, ka visā Latvijā ir vairāki tūkstoši šādu ēku. Neviens nav saskaitījis, cik daudz īpašnieku līdz oktobra sākumam procesu nepaguva pabeigt. Taču to, ka īpašnieki sasparojās, novēroja Valsts zemes dienests, kuram jāveic ēku kadastrālā uzmērīšana. Klientu pieplūdums sākās jau pavasarī un vasarā, bet tieši pirms termiņa beigām jo īpaši.
"Dramatisks rindas pieaugums notika precīzi pēdējās divas līdz četras nedēļas, kad visi sāka runāt par paaugstinātu nodokļa likmi. Viena nedēļa bija tāda, kad principā vienas nedēļas laikā mēneša normu iesniedz," pastāstīja dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka.
Pašlaik gaidīšanas rindā uz kadastrālo uzmērīšanu ir ap 5500 pieprasījumu. Piemēram, Rīgas reģionā gaidīšanas rindas garums var sasniegt pat deviņus mēnešus. Zemes dienestā arī norādīja, ka ne visu var novelt uz īpašnieku nevērību vai atlikšanu uz pēdējo brīdi. Daudzu darbību izpildi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi. Šo apstākli ņēmušas vērā arī vairākas pašvaldības, kas apņēmušās iedzīvotājiem dot vēl laiku dokumentu sakārtošanai. Piemēram, Ropažu novads neizmantos iespēju būtiski jeb līdz 3% no kadastrālās vērtības pacelt nekustamā īpašuma nodokli, lēmumu atliekot par gadu. Novadā ir ap 600 šādu ekspluatācijā nenodotu būvju.
"Mums paaugstināt šo nekustamā īpašuma nodokļa likmi nebūtu prāta darbs. Tā kā arī vienbalsīgi deputāti lēmumu atbalstīja šo priekšlikumu, pamatojoties uz šo situāciju, kāda šobrīd ir," stāstīja Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne ("Latvijas attīstībai").
Olaines novads ekspluatācijā nenodoto ēku skaitu nenosauca, bet norādīja, ka nodokļa likmi pacels, taču ne visiem. Katru gadījumu vērtēs. Ja īpašnieks procesu būs uzsācis, viņu nesodīs. Tikmēr Salaspilī, kur uz nākamo gadu varētu būt ap 200 ekspluatācijā nenodotu būvju, uzskata, ka astoņi gadi bija pietiekami ilgs laiks, lai visu pabeigtu. Īpašos gadījumos būvatļauju varot pagarināt, bet pagaidām attaisnojamu gadījumu neesot bijis.
"Mums ir bijuši atsevišķi iesniegumi, bet viņi ir bijuši saistīti ar vienkāršu lietu, kā saka, pēdējā brīdī ķeramies klāt un mēģinām ļoti ātrā tempā nodot ekspluatācijā. Tādos gadījumos, protams, tā ir pašu īpašnieku atbildība, tajā skaitā attiecībā uz sava laika resursu plānošanu un citām lietām," norādīja Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Anspaks ("Jaunā Vienotība").
Arī Ekonomikas ministrijā uzskata, ka laika ir bijis gana. Un tagad lēmums – būtiski paaugstināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai to nepaaugstināt – ir atkarīgs no katras pašvaldības attieksmes.
"Tā paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme darbosies tikai līdz pagarinātai būvatļaujai vai līdz nodošanai ekspluatācijā. Tas nav kaut kas tāds pastāvīgs, kas tagad tiks ieviests tādēļ, ka viņi ir nokavējuši to termiņu," norādīja ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Ekonomikas ministrijas veiktā pašvaldību aptauja parāda, ka aptuveni puse no visām pašvaldībām paaugstinātu nodokļa likmi piemēros jau no nākamā gada 1. janvāra.
