Ar lūgumu SPRK pagarināt sertificēšanas nosacījumu izpildes termiņu "Conexus" vērsās 2019. gada 12. decembrī. Tas notika laikā, kad abi tā brīža uzņēmuma akcionāri "Marguerite Gas I S.a.r.l" ("Marguerite") un PAS "Gazprom" bija uzsākuši savu akciju atsavināšanas procesu.
"Bet bija skaidrs, ka tam ir nepieciešams ilgāks laiks, ņemot vērā procesā iesaistītās puses un objektīvos apstākļus, kurus "Conexus" bija norādījis regulatoram savā pagarinājuma lūgumā," skaidroja uzņēmumā.
"Conexus" tobrīd lūdzis regulatoru pagarināt sertificēšanas lēmumā noteikto nosacījumu izpildes termiņu vismaz līdz 2020.gada 1.jūlijam, paredzot laiku attiecīgo Ministru kabineta lēmumu pieņemšanai atbilstoši Enerģētikas likumam, kas nosaka valstij pirmpirkuma tiesības. Taču SPRK šā gada aprīlī pieņēma lēmumu par pagarinājuma atteikšanu un brīdinājuma izteikšanu "Conexus", skaidroja uzņēmumā.
"No savas puses esam darījuši visu iespējamo, lai izpildītu sertificēšanas prasības, neskatoties uz to, ka joprojām norit tiesvedības process par šo nosacījumu tiesiskumu pēc būtības.
Tāpēc esam vērsušies ar pieteikumu tiesā, kurā lūdzam izvērtēt regulatora pieņemtā lēmuma pamatotību un lemt par piemērotā brīdinājuma atcelšanu un sertificēšanas nosacījumu izpildes termiņa pagarināšanu.
Jāuzsver, ka sertificēšanas izpildes termiņa ievērošana ir atkarīga ne tikai no "Conexus" un tās akcionāriem, bet arī no valsts lēmumiem. Ministru kabinets lemj par valstij piekrītošo pirmpirkuma tiesību izlietošanu uz pārdodamajām "Conexus" akcijām, un gadījumā, ja šīs pirmpirkuma tiesības netiek izlietotas, par darījuma akceptēšanu, ņemot vērā valsts drošības apsvērumus. Ja dažādu ārējo faktoru dēļ šis lēmumu pieņemšanas process ieilgst, ir kopsakarīgi lemt par noliktā termiņu pagarinājumu," sacīja "Conexus" valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.
Viņa skaidroja, ka "Marguerite" informēja Ministru kabinetu par akciju atsavināšanas līguma noslēgšanu 2019. gada 4. decembrī, savukārt Ministru kabinets gala lēmumu par šo darījumu pieņēma tikai 2020. gada 10. martā. Savukārt "Gazprom" 2019. gada 29. novembrī paziņoja un uzsāka pieteikumu pieņemšanu saistībā ar tam piederošo "Conexus" akciju atsavināšanu atklātas izsoles procedūrā, kura noslēdzās 2019. gada 30. decembrī, un šobrīd sev piederošo akciju atsavināšanu turpina.
KONTEKSTS:
"Conexus" ir dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmums, kas izveidots pēc dabasgāzes tirgus monopoluzņēmuma "Latvijas gāze" sadales, nodalot no tā gāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru, tostarp Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Enerģētikas likumā noteikts, ka gāzes tirgus liberalizācijā līdz 2017.gada 31. decembrim "Conexus" ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali.
2017. gada decembra vidū AS "Augstsprieguma tīkls" noslēdza darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu "Uniper Ruhrgas International GmbH” par tam piederošo 18,31% "Conexus" akciju iegādi. Neilgi pēc tam "Augstsprieguma tīkls" nopirka arī SIA "Itera Latvija" piederošās 16,05% "Conexus" kapitāldaļas. Tādējādi Latvijas valstij kopumā pieder 34,36% "Conexus" akciju. Par tām "Augstsprieguma tīkls" samaksājis vairāk nekā 57 miljonus eiro. "Gazprom" arvien pieder aptuveni 34% "Conexus" akciju.
SPRK 2018. gada rudenī sertificēja Inčukalna dabasgāzes krātuves operatoru "Conexus" ar nosacījumu, ka līdz 2019. gada beigām tiks novērsti interešu konflikta riski, ko rada divu akcionāru atrašanās gan pārvades operatora, gan gāzes tirgotāja "Latvijas gāze" īpašnieku vidū. "Conexus" solījis meklēt juridiskus risinājumus, kā interešu konflikta riskus novērst.
To, ka gāzes pārvades uzņēmumiem jābūt neatkarīgiem no gāzes tirgotājiem, nosaka Eiropas Savienības (ES) prasības un Enerģētikas likums. Latvijai var draudēt sods no ES par gāzes direktīvas neieviešanu, savukārt "Conexus" varētu zaudēt licenci.
