Ministre stāstīja, ka pašlaik notiek intensīvs darbs pie aptieku izvietojuma kritēriju noteikšanas, un par šo jautājumu ir vairākas idejas, kas tiks piedāvātas izvērtējumam pašai nozarei, lai iegūtu arī viņu priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Viņa minēja Āgenskalnu kā piemēru, jo minētajā teritorijā vairākums ir vienas ķēdes aptiekas, no kurām kāda ar lielu varbūtību ir nerentabla. Te rodas jautājums, vai šādos gadījumos uzlikt par pienākumu vienas ķēdes aptiekām apvienoties, vai samainīties ar citu īpašnieku aptiekām vietām.
Jau iepriekš Āgenskalna iedzīvotāji aģentūru LETA informēja, ka ir vērsušies pie Veselības ministres, lūdzot viņu iesaistīties situācijā un novērst šajā teritorijā kādas aptieku ķēdes monopolu, kas, pēc iedzīvotāju paustajām bažām, "pārkāpj iedzīvotāju kā patērētāju tiesības izvēlēties pieejamākos un izdevīgākos medikamentus".
Neskatoties uz to, ka Āgenskalna situācijā viena no tur esošajām aptiekām ir nerentabla, aptieku tīkls ir izvēlējies uzturēt šo aptieku ar zaudējumiem, lai tomēr saglabātu monopola vidi šajā apkaimē, informēja ministre, piebilstot, ka rezultātā netiek nodrošināta konkurence un iedzīvotājiem nākas ceļot, lai iegādātos medikamentus, kas nav pieejami konkrētā aptieku tīklā.
Saistībā ar šo un līdzīgām situācijām, kas ir izveidojušās arī citās Latvijas teritorijās, ministrijā pagaidām ir divi primārie rīcības virzieni, klāstīja ministre.
"Ja, piemēram, konkrētā reģionā pastāv četras vienas ķēdes aptiekas, noteiktā laika periodā tām tiktu uzlikts pienākums apvienoties," ideju izklāstīja Viņķele.
Viņa skaidrojot, ka šāda apvienošanās ļautu citām aptiekām ienākt tirgū un tādā veidā veicināt konkurenci, kā arī piedāvāt plašāku medikamentu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem.
Otrs variants, ko pagaidām izskata ministrijā, būtu noteikt, ka viena no konkrētā teritorijā monopolu baudošā aptieku tīkla aptiekām mainās vietām ar kādu citu aptieku un rezultātā "ielaiž" reģionā cita tīkla aptieku un izbeidz tur pastāvošo monopolu, informēja ministre.
Tomēr ministre uzsvēra, ka virzot šādu ieceri, būtu jāapsver visi ekonomiskie faktori, tajā skaitā, arī investīciju aizsardzība. "Es saprotu, ka tā būs ārkārtīgi smaga saruna, bet tas, ko es vēlos apliecināt, ir, ka es esmu gatava uzsākt diskusiju," piebilda Viņķele.
Ministrijas ieskatā, primārie mērķi šādām reformām ir vienmērīgāka aptieku izvietojuma nodrošināšana, aptieku koncentrēšanās, no kuras cieš aptieku rentabilitāte, mazināšana un farmaceitiskās aprūpes kvalitātes veicināšana.
Arī Rēzeknē pašlaik ir izveidojusies analoģiska situācija, proti, pilsētā ir divas aptiekas, kuras abas atrodas tālu viena no otras, skaidroja ministre. Tāpēc, ka minēto aptieku piedāvātie medikamenti atšķiras, vietējiem iedzīvotājiem nereti nākas ceļot, lai iegādātos visas nepieciešamās zāles, norādīja Viņķele. Citastarp viņa secinājusi, ka
medikamentu vairumtirgotāji konkrētus medikamentus bieži pārdod tikai sev piederošām aptiekām, kas faktiski konkrētās teritorijās dzīvojošiem cilvēkiem nozīmē zāļu nepieejamību.
KONTEKSTS:
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere nesenā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē uzsvēra, ka ir vajadzīgs veicināt konkurenci starp aptiekām, tostarp veidot caurspīdīgāku lieltirgotavu uzkrājumu un atlaižu sistēmu.
Tomēr VM pārstāve norādīja, ka vēl arī jāstrādā pie zāļu pasūtījumu caurredzamības ieviešanas. Viņa uzsvēra, ka aptuveni 66% no gadījumiem, kad konstatēti medikamentu trūkumi, ir bijuši mākslīgi izraisīti, proti, medikamenti ir bijuši pieejami, bet finansiāla ieguvuma labad tie ir tikuši slēpti.
Gan Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, gan VM pārstāve norādīja, ka viena no pamatproblēmām Latvijas medikamentu tirdzniecības sistēmā ir tieši vertikālā integrācija, proti, fakts, ka konkrētu farmācijas uzņēmumu ietekme uz tirgu ir pārmērīga un pastāv tikai dažas lieltirgotavas un liels aptieku skaits.
Kā ziņots, Viņķele aģentūrai LETA pavēstīja, ka, ņemot vērā pastāvošo situāciju farmācijas nozarē, bez dramatiskiem tirgus izmaiņu mehānismiem nebūtu iespējams izmainīt pastāvošo situāciju. Tomēr, ņemot vērā potenciālo pretestību un ministrijas kompetencē ietilpstošo "instrumentu" ierobežotību, ministrijā tiek meklēti dažādi veidi kā mazināt pastāvošās farmācijas tirgus problēmas. Ministre norādīja, ka ieceres pie kurām pašlaik tiek strādāts skars divus aspektus, proti, medikamentu piecenojumus un aptieku koncentrāciju.
Lai pārspriestu farmācijas nozares problēmas, Viņķele plāno tikties ar nozares pārstāvjiem 19.decembrī.
