Cēsu tirgus pārtikas preču paviljonā pagaidām gan produkcijas cenas ir norādītas tikai latos, bet atsevišķi pārdevēji sola, ka jau augusta beigās varētu parādīties pirmās cenas arī eiro. Viena no viņām – pārdevēja Zigrīda Gartmane – saka, ka pāreja uz eiro ir mazliet biedējoša.
„Negribu eiro. Labāk jau latiņi (..) Tā pierasts, tā ir mūsu nauda (..) Jā, mums uz cenām jau ir uzrakstīts daudzām precēm,” saka pārdevēja Ingrīda Zarģe.
Pārdevējas gan atzīst, ka par pāreju uz eiro pagaidām zina vien tik, cik dzirdēts radio vai televīzijā. Tomēr lielākā daļa naudas maiņu jau savulaik ir piedzīvojusi, tāpēc arī eiro ieviešana tik ļoti nebiedē. „Es domāju, ka nekādas problēmas nebūs, ja būs divas cenas – vecā un jaunā. Es domāju, nekas nevar tāds būt,” stāsta pārdevēja Aina Ane.
Tiesa, pārdevējiem īsti vēl nav skaidrs, kā būs jāstrādā periodā, kad par precēm pircēji varēs norēķināties latos, bet atlikums būs jāizdod eiro. „Tur jau būs arī kases aparātā kaut kas mainīts, droši vien. Tad jau viņš arī rādīs. Mums jau tā nebūs, pircējiem būs vairāk stress nekā pārdevējām,” saka Gartmane. „Drusku grūtāk būs – gan pircējiem, gan arī mums, protams. Jo pircējam gribēsies parēķināt, cik pa vecam, cik pa jaunam,” piebalso Ane.
Tieši kases aparāti un to pārprogrammēšana tirgotājiem varētu sagādāt lielākās problēmas un papildu izdevumus. Daudziem mazajiem tirgotājiem ierīces šobrīd nav tik modernas, lai deviņu mēnešu pārejas posmā čekā varētu norādīt cenas gan latos, gan arī eiro, atzīst SIA „Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš. „Bija runa par to, ka varēs ar roku norādīt aizmugurē, pēc pircēja pieprasījuma ierakstīt otrā valūtā. Jo kases aparāti visi ir gatavi darbam ar vienu valūtu, tas vienalga - eiro vai lati. Bet tajā brīdī, kad ir šie deviņi mēneši un ir paralēlās atspoguļošanas periods, tad ir problēmas,” atzīmē Bērziņš.
Tāpēc lai pārreja uz eiro notiku bez īpašiem sarežģījumiem, Cēsu tirgus administrācija arī turpmāk informēs tirgotājus par dažādiem nosacījumiem, kas attiecas uz naudas maiņu.
