Saskaņā ar FM prognozi nākamajos gados Latvijas ekonomikas izaugsme pakāpeniski atjaunosies, IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 1% un 2022. gadā 3,5%. Tomēr 2019. gada līmeni IKP pārsniegtu tikai 2023. gadā.
Inflācijas prognoze 2020. gadam ir samazināta līdz 0,4%, savukārt nākamā gada patēriņa cenu pieaugums prognozēts 1,7% līmenī. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā samazināsies vidēji par 5%, darbu zaudējot daļai darbinieku ierobežojumu tieši skartajās nozarēs, kā arī nedaudz samazinoties strādājošo skaitam arī netieši ietekmētajās nozarēs.
Attiecīgi sagaidāms, ka bezdarba līmenis 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugs par 4,9 procentpunktiem līdz 11,2%.
2021. un 2022. gadā, ekonomikas izaugsmei atjaunojoties, nodarbināto skaits nedaudz palielināsies, līdz 2023. gadam stabilizējoties 883 000 līmenī.
Savukārt mēneša vidējā darba samaksa 2020. gadā samazināsies par 3%. Nākamajos gados algu pieaugums pakāpeniski atjaunosies, mēneša vidējai darba samaksai palielinoties par 3% un pēc tam pieaugumam stabilizējoties līmenī, kas tuvs kopējam produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, lēsa FM.
Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad tiek prognozēts 9,4% no IKP, savukārt 2021. gadā pie nemainīgas politikas deficīts samazināsies līdz 5% no IKP.
Savukārt vispārējās valdības parāds 2020. gadā pieaugs līdz 51,7% no IKP un 2021. gadā sasniegs 52,2% no IKP.
FM atzīmēja, ka Stabilitātes programma ir sagatavota augstas nenoteiktības apstākļos, pieņemot, ka Covid-19 vīrusa pandēmija tiek ierobežota 2020. gada pirmajā pusē un pēc tam ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski atjaunojas. Stabilitātes programmā ir ietverti tie Covid-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim.
Tuvākajā laikā Stabilitātes programmu FM iesniegs izskatīšanai valdībā. Stabilitātes programmas iesniegšanas termiņš Eiropas Komisijā šogad ir pagarināts līdz 30. aprīlim, ņemot vērā nepieciešamību atjaunot šā gada februārī izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi.
KONTEKSTS:
Latvijas Banka šā gada marta beigās lēsa, ka, ņemot vērā aktuālās norises, tajā skaitā koronavīrusa Covid-19 ietekmi, Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6,5% (2019. gada decembra prognoze – 2.6% kāpums), bet inflācija būs 0,5% (2019. gada decembra prognoze – 2,4%).
Savukārt aprīļa vidū ar jaunākajām ekonomikas prognozēm nāca klajā Starptautiskais valūtas fonds (SVF), kas būtiski koriģēja Latvijas IKP prognozi šim gadam. SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm. Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.
