ES amatpersonas ziņu aģentūrai AFP neoficiāli teikušas, ka sarunās piedalās Anastasiadis, kurš ieradās Briselē svētdien, ES prezidents Hermans van Rompejs, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns, eiro zonas finanšu ministru grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Dijselblūms, Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda.
Pulksten 18 (19 pēc Latvijas laika) viņiem pievienojāss visu eiro zonas valstu finanšu ministri. Vienošanās ar Kipru par starptautiskā aizdevuma nosacījumiem ir jāapstiprina eiro zonas valstu finanšu ministriem. Aģentūra AP ziņo, ka sarunu laikā Anastasiadis konsultēsies ar Kipras politisko partiju līderiem, kuri ir sapulcējušies prezidenta rezidencē Nikosijā.
Jau vēstīts, ka Eiropas Centrālā banka ir brīdinājusi, ka pārtrauks ārkārtas finansējumu Kipras bankām, ja tad vēl nebūs panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kipras parlaments piektdien atbalstīja vairākus valdības ierosinātus pasākumus, kas nepieciešami aizdevuma saņemšanai. Parlaments atbalstīja priekšlikumu izveidot Investīciju solidaritātes fondu, kurā tiktu apvienoti valsts aktīvi, tostarp nākotnes ieņēmumi no dabasgāzes ieguves un valsts uzņēmumu pensiju fondi. Ar šī fonda aktīviem tiktu garantētas Kipras valsts obligācijas, kuras tiktu izlaistas nākotnē.
Vēl parlaments atbalstīja ierobežojumu noteikšanu summām, kuras noguldītāji drīkstēs izņemt, kad bankas atsāks darbu, un iespējams, ka lielāko summu noguldītājiem būs jāgaida pat vairākus gadus, lai pilnībā izņemtu savus noguldījumus.
Parlaments arī atbalstīja problēmās nonākušo banku aktīvu sadalīšanu "labajā" un "sliktajā" daļā. Pagaidām tas attieksies tikai uz otro lielāko komercbanku "Popular Bank of Cyprus" ("Laiki Bank"), taču nepieciešamības gadījumā tiks sadalīti arī citu banku aktīvi, ja šīm bankām radīsies pietiekami lielas finanšu problēmas.
16.martā panāktā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredzēja aplikt ar nodokli visus noguldījumus, lai iegūtu 5,8 miljardus eiro (četrus miljardus latu), ar kuriem Kipra līdzfinansētu savas ekonomikas glābšanas plānu. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nepiekrīt, ka Kiprai varētu piešķirt aizdevumu, kas būtu lielāks par 10 miljardiem eiro (septiņiem miljardiem latu), jo uzskata, ka lielāku summu Kipra nespētu atmaksāt, tāpēc atlikušos nepieciešamos līdzekļus Kiprai ir jāatrod pašai.
19.martā parlaments noraidīja likumprojektu, kurā nosacījumi bija nedaudz mīkstināti, paredzot ar nodokli aplikt tikai banku noguldījumus, kuru summa ir mazāka par 20 000 eiro (14 000 latu). Tāpēc līdzekļu iegūšanai tiks veidots Investīciju solidaritātes fonds.
Kopš 16.marta Kipras komercbankas ir slēgtas, lai noguldītāji neizņemtu naudu, un tās varētu atsākt darbu ne ātrāk kā otrdien. Lai gan bankas ir slēgtas un nedarbojas arī internetbankas, ir iespējams izņemt ierobežotas naudas summas no bankomātiem un norēķināties ar maksājumu kartēm, kuras daudzi veikali pēdējās dienās gan nevēlas pieņemt un pieprasa skaidru naudu.
Kipra ir nonākusi finanšu grūtībās, jo tās banku sektoram ir liela ekspozīcija uz krīzes smagi skarto Grieķiju.
