ES Industriālās stratēģijas pirmo versiju prezentēja pagājušā gada 10. martā jeb dienu pirms tam, kad Pasaules Veselības organizācija izsludināja Covid-19 pandēmiju, kas nākamajos mēnešos būtiski iedragāja globālās piegāžu ķēdes.
Šī iemesla dēļ ES dalībvalstīm bija problēmas tikt pie individuālās aizsardzības līdzekļiem, piemēram, sejas maskām un vienreiz lietojamiem cimdiem, kuru lielākais ražotājs ir Ķīna.
Savukārt Eiropas autorūpniecība cieš no mikroshēmu trūkuma. Piemēram, uzņēmums “Ford” maija sākumā paziņoja, ka tā rūpnīcas Vācijā un Spānijā uz vairākām nedēļām apturēs ražošanu, jo nav pieejamas mikroshēmas.
Mikroshēmas visā pasaulē aptrūkās pēc tam, kad pērn līdz ar Covid-19 uzliesmojumu darbu pārtrauca ražotnes Āzijā, kas ir lielākā šo ierīču piegādātāja. Pašlaik mikroshēmu ražošanas apjomi ir atgriezušies normālā līmenī, bet ir ārkārtīgi pieaudzis pieprasījums pēc tām, jo pandēmijas rezultātā pasaules iedzīvotāji arvien vairāk iegādājas televizorus, viedtālruņus, datorus un videospēļu konsoles.
Saskaņā ar atjaunoto ES Industriālo stratēģiju mikroshēmas ir viens no 137 produktiem, no kuru importa ES ir ļoti atkarīga. Šie produkti veido aptuveni 6% no visu Eiropā importēto preču vērtības.
Aptuveni puse no šiem produktiem nāk no Ķīnas, bet citas lielākās piegādātājas ir Vjetnama, Brazīlija, Singapūra un Dienvidkoreja.
34 produktus uzskata par tādiem, kurus nevar aizstāt ar ES ražotu produkciju. To vidū ir dažādas izejvielas un ķimikālijas, kas tiek izmantotas energoietilpīgās nozarēs un medicīnā.
EK ir apņēmusies mazināt ES atkarību no šiem importa produktiem un izejvielām, tos pārstrādājot vai veicinot to ražošanu.
Lai stratēģiju īstenotu, Brisele gatavojas izveidot procesoru un mikroshēmu tehnoloģiju aliansi un mākoņtehnoloģiju aliansi.
Tiek apsvērta iespēja izveidot arī kosmisko nesējraķešu aliansi un nulles emisiju aviācijas aliansi.
2017. gadā EK izveidoja Eiropas Akumulatoru aliansi, lai mazinātu ES atkarību no pārsvarā ASV un Āzijā ražotiem elektromobiļu akumulatoriem. Savukārt pērn EK nāca klajā ar apjomīgu rīcības plānu, lai palielinātu kritiski svarīgo izejmateriālu, tostarp retzemju metālu, ieguvi Eiropā un uzlabotu vecas elektrotehnikas pārstrādi.
EK ir uzstādījusi mērķi, ka līdz 2030. gadam ES ir jāsaražo vismaz 20% no pasaulē pārdotajām mikroshēmām. ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons uzsver, ka tikai šādi ambiciozi mērķi var palīdzēt vairot bloka stratēģisko autonomiju.
“Ņemsim par piemēru autorūpniecību. Tuvākajos piecos gados mikroshēmas veidos 35% no transportlīdzekļa cenas. Tam ir stratēģiska nozīme. Šodien mēs šīs ierīces importējam galvenokārt no Ķīnas. Pirms divdesmit gadiem Eiropa saražoja 40% no visā pasaulē pārdotajām mikroshēmām, bet tagad tikai 9%,” sacīja Bretons.
Viens no pasaulē vadošajiem mikroshēmu nozares analītiķiem Malkolms Penns atgādina, ka jau pirms aptuveni desmit gadiem EK amatpersonas runāja par plānu radīt Eiropā vismaz 20% no pasaulē saražotajām mikroshēmām. Taču iecere neīstenojās, jo nebija atsaucība no vietējiem mikroshēmu ražotājiem.
Penns rezervēti vērtē to, vai šoreiz Briselei izdosies īstenot ambiciozo ieceri.
“Lai to realizētu, ir nepieciešamas divas lietas – tehnoloģiskais grūdiens un pieprasījums.
Pagaidām Eiropā nav redzams milzīgs pieprasījums pēc mikroshēmu ražošanas, jo neviens šeit neizmanto tik daudz augsta līmeņa mikroshēmu. Tāpēc vispirms ir jārada pieprasījums, kā arī jāveicina mikroshēmu ražotāju vēlme radīt šīs ierīces,” Penns sacīja intervijā televīzijas kanālam “TRT World”.
Dažādu nozaru organizācijas ir izteikušas savu viedokli par ES atjaunināto Industriālo stratēģiju.
“BusinessEurope”, kas pārstāv visu lielumu Eiropas uzņēmumus, paudusi gandarījumu par jauno plānu un tajā pausto apņemšanos radīt rūpnieciskās alianses. Savukārt Eiropas digitālo uzņēmumu asociācija “DigitalEurope” uzskata, ka stratēģijai trūkst indikatoru, kas ļautu novērtēt, cik veiksmīga tā ir.
Eiropas Vides birojs, kas apvieno 140 nevalstiskās vides aizstāvju organizācijas, norāda, ka “stratēģija nespēj nodrošināt dzīvotspējīgu plānu patiesi videi draudzīgām rūpnieciskajām pārmaiņām”.
