Brīdina par darbaspēka ievešanas nosacījumu apiešanu; politiķi nesteigs tos mainīt

Topošās valdības deklarācijā ir iekļauta apņemšanās izvērtēt līdzšinējo migrācijas politiku, tomēr politiķi šobrīd nav gatavi būtiski atvieglot darbaspēka ievešanu. Tas izriet no diskusijām, kas otrdien, 22. janvārī, notika Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, kurā deputāti tika iepazīstināti ar ārvalstu investoru vērtējumu par investīciju klimatu Latvijā. Investori darbaspēka trūkumu uzskata par vienu no akūtākajām problēmām Latvijā.

Jaunajai Saeimai un valdībai ir jārēķinās ar realitāti, tostarp faktu, ka pašlaik esošie darbaspēka ievešanas noteikumi tiek apieti.

Tas notiek, piemēram, izmantojot starpniekus no Polijas, kur reģistrēti uzņēmumi formāli nosūta savus ukraiņu izcelsmes darbiniekus komandējumos uz Latviju.

Brīdina par darbaspēka ievešanas nosacījumu apiešanu; politiķi nesteigs tos mainītMadara Fridrihsone
    To otrdien Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kur izvērtās asas diskusijas par Latvijas darbaspēka tirgus plašāku atvēršanu, norādīja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka. Viņa sagatavotais Ārvalstu investīciju vides indekss liecina, ka investoru vērtējumā darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām. Sauka aicināja politiķus padomāt par kontrolētu darbaspēka ievešanu.

     

    Topošās valdības deklarācijā ir iekļauta apņemšanās izvērtēt līdzšinējo migrācijas politiku, tomēr Tautsaimniecības komisijas sēdē pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka, kamēr valdībā būs Nacionālā apvienība, nekāda darba tirgus atvēršana mazkvalificētam darbaspēkam nenotiks.

    Tikmēr Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa ("Vienotība") uzsvēra, ka, neraugoties uz pastāvošajiem ierobežojumiem, Latvijā legāli nodarbināto trešo valstu pilsoņu skaits pēdējos gados strauji aug.

    Visvairāk darba atļauju izsniegts Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.

    "2014. gadā darba atļaujas saņēma apmēram 1069 cilvēki no Ukrainas, kas veidoja 33% no visa skaita, bet jau 2018. gadā piešķirto darba atļauju skaits cilvēkiem no Ukrainas bija 5771. Tātad tas skaitlis ir stipri audzis. Tāpat arī no Baltkrievijas – ja 2014. gadā bija 958 cilvēki, tad 2018. gadā tie jau bija 1825," sacīja Siliņa.

    Par jauna Imigrācijas likuma pieņemšanu parlamentam būs jālemj vēl šī Saeimas sasaukuma laikā. Visticamāk, lemjot par šo likumu, gaidāmas arī karstas diskusijas par darba atļauju saņemšanas nosacījumiem. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti