Krievijas sankciju radīto satricinājumu iespaidā Baltijas valstu lauksaimnieki, kuri līdz šim galvenokārt risinājumus meklēja valsts līmenī, nolēmuši apvienot spēkus un sākt koordinēt savu tālāko rīcību. Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Armands Krauze skaidro, ka konkurējoši ražotāji no trijām valstīm, protams, nevarēs viens otram palīdzēt atrast jaunus tirgus, bet saskaņota darbība var palīdzēt sarunās ar Eiropas Savienību (ES).
Zemnieki norāda, ka šobrīd strauji sarūk noieta tirgi un krīt produkcijas iepirkuma cenas. Īpaši smagi šo situāciju izjūt Baltijas piensaimnieki, kā arī dārzeņu audzētāji, kuriem tagad nākas konkurēt ar citu Eiropas valstu pārprodukciju. Lai arī šobrīd vietējās valdības pārtikas pārstrādātājiem un zemniekiem jau ieviesušas dažāda veida atbalsta mehānismus, ar tiem vien var izrādīties par maz.
Baltijas valstīm Eiropā vajag uzsvērt, ka mēs esam buferzona. Ar Krieviju tirdzniecība bijusi lielākā, tāpēc Eiropai attiecībā ar šīm valstīm vajadzētu piemērot īpašu pieeju,” klāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Armands Krauze.
„Visas valstis nav cietušas vienādi. Piemēram, dārzeņu jomā ir Polija, Nīderlande, Lietuva, savukārt piena sektorā Lietuva, Igaunija, Latvija un arī citas valstis. Tāpēc mums lūgums ir pievērst uzmanību ne tikai dārzeņu sektoram, bet arī piena sektoram un ņemt vērā Krievijas tuvumu un iedalīt valstis īpašā kategorijā, lai atbalsts būtu mūsu valstīm, nevis visai Eiropai,” viņš skaidro.
Vēstules melnrakstu plānots sagatavot līdz nākamajai pirmdienai. Tajā cita starpā tiks prasīts finansiālais atbalsts jaunu eksporta tirgu meklējumos, atļauja realizēt intervences pasākumus piena nozarē, paaugstināt piena iepirkuma cenu un atcelt soda naudu par pārsniegtajām piena kvotām.
„Grūti būtu runāt par jaunu tirgu apgūšanu, un konkurējoši uzņēmumi diez vai var sēsties pie viena galda un runāt, kā viņi meklēs jaunus tirgus Vidusāzijā un Ķīnā, bet tas ko mēs noteikti varam kopīgi runāt - par ES atbalsta mehānismiem mūsu lauksaimniekiem,” sacīja Krauze. „Kā arī apmainīties ar viedokļiem un pieredzi, kā katra valsts individuāli palīdz saviem ražotājiem šajos apstākļos. Svarīgākais, man liekas, ir fokusēties uz Eiropas līmeni, jo mēs, viena valsts, varam prasīt, bet tas nav tik efektīvi, kā tad, ja trīs valstis apvienojas un jau prasa ko kopīgu Eiropas Savienībai,” viņš saka.
Igaunijas lauksaimniekus Krievijas sankcijas skārušas salīdzinoši mazāk, jo šīs valsts produktu eksportam uz Krieviju šķēršļi likti jau kopš gada sākuma, norāda Igaunijas Lauksaimnieku un tirgotāju kameras izpilddirektors Romets Sormuss.
Viņš uzsver - kopumā līdzšinējā pieredze liecina, ka sadarbība starp Baltijas valstīm nes rezultātus. „Pirmkārt, mums jau ir ilglaicīga sadarbības pieredze starp Baltijas lauksaimnieku organizācijām. Galvenais uzdevums ir apmainīties ar informāciju, pārliecināties, ka mūsu darba kārtībā ir tie paši jautājumi, un arī vienoties par kopīgu nostāju ES. Mēs redzējām, ka iepriekš runājot par ES ilgtermiņa finansējumu, Baltijas valstis spēja darboties saskaņoti,” norāda Sormuss.
Lietuvā lauksaimnieki ar lielām bažām vērtē faktu, ka dažu piena pārstrādātāju rīcība ir neproporcionāli lielu nastu uzlikusi uz piena ražotājiem.
Tomēr, kā norāda Lietuvas Lauksaimnieku kameras pārstāvis Andrijs Stančiks, lauksaimniekiem no Baltijas valstīm kopīga problēma ir arī Āfrikas cūku mēris. „Protams, ir vēl viena problēma gan mums, gan jums - Āfrikas cūku mēris. Arī par to runāsim, tomēr šobrīd gan pie mums, gan droši vien arī pie jums, vēl nav saskaitīts, cik lielu atbalstu vajadzētu. Pats galvenais gan izdomāt, kādu ceļu tālāk iet. Uz to, ka saņemsim lielu kompensāciju, neceram, bet tomēr gribētos saņemt vismaz kaut ko,” klāsta Stančiks.
Tikšanās laikā Baltijas lauksaimnieki vienojās, ka vērsīsies EK ar vienotu aicinājumu nekavējoties rast risinājumu sarežģītajā situācijā. Briselei tiks prasīts atcelt soda naudas par piena kvotu pārsniegšanu, pārskatīt piena intervences cenas, kā arī palielināt eksporta subsīdijas.
Pārmetumi par nepietiekami izvērtētiem riskiem neizpaliek arī vietējiem pārstrādātājiem.
„Pārstrādātāji, pēc mūsu domām ir pārāk strauji nometuši cenu un nevaram saprast, vai tas ir objektīvs apstāklis, vai arī histērija. Latvijā un Lietuvā cena ir zemākā Eiropā. Arī pārējās valstīs, kur ietekme ir bijusi, cena tik zema nav bijusi. Tas tikai nozīmē, ka mēs neesam atraduši pasaulē labākos noieta tirgus, tie nav paši labākie produkti un nav arī pati efektīvākā ražošana,” saka „Zemnieku Saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Zemnieki uzskata, ka tirgus stabilizēšanā nepieciešama plašāks ES atbalsts. Sanāksmes laikā zemnieku organizācijas nolēmušas sūtīt vēstuli Eiropas Komisijai, lūdzot piešķirt finansiālu atbalstu jaunu eksporta tirgu meklējumiem, atļauju realizēt intervences pasākumiem piena nozarē, paaugstināt piena iepirkuma cenu, kā arī atcelt soda naudu par pārsniegtajām piena kvotām. Tiesa to, ka eksporta tirgus izdosies atrast ātri, necer ne zemnieki, ne pārtikas ražotāji.
Vienlaikus gan tiek atzīmēts, ka šādos apstākļos aktīvāks darbs norit arī pie to tirgu apguves, kam līdz šim bijusi pievērsta mazāka uzmanība, piemēram plašajam Ķīnas tirgum, vai arī Eiropas Savienības sniegtās humanitārās palīdzības pārtikas iepirkumiem. Taču arī te neiztikt bez problēmām.
„Tādi noieta tirgi, kā Ķīna vai palīdzība Āfrikai nav viena uzņēmuma apjoms. Tur ir jākooperējas nozarēm. Tur nav jāskatās uz citiem uzņēmumiem kā konkurentiem, bet jāmeklē iespējas pārdot produkciju kopā,” saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Lai arī šie tirgi ir gana kārdinoši, ieiet tajos nav viegli. Piemēram ar pārtikas palīdzības ražošanu jau gadiem nodarbojas tā saukto veco Eiropas savienības valstu uzņēmumi, kuri pašreizējā situācijā diez vai vēlēsies atdot savas pozīcijas konkurentiem.
Jau vēstīts, ka 7.augustā Krievija paziņoja, ka uz gadu aizliedz noteiktu lauksaimniecības un pārtikas produktu ievešanu no valstīm, kas saistībā ar krīzi Ukrainā ir noteikušas sankcijas pret Krieviju.
