Lai gan daļai tūrisma nozares uzņēmumu bija iespēja pēc pavasarī piedzīvotā kritiena vasarā atgūties, tomēr virkne jomas atzaru to nepiedzīvoja. “Tikai ar Baltijas un vietējo tūrismu zaudējumus ļoti plašajai tūrisma saimei nebija neiespējami [segt],” sacīja Naglis.
Viņš norādīja uz pasākumu, konferenču un darījumu tūrismu, arī kultūras tūrismu. “Tas viss nesasniedza ne tuvu tos rādītājus, kādi bija [pirms Covid-19 krīzes],” viņš sacīja.
Vienlaikus asociācijas vadītājs atzina, ka kopumā gads ir veiksmīgs lauku tūrismam. “Tālu nekur neaizbrauksi. Nu tad baudījām Latviju, Latvijas dabu,” viņš piebilda.
Taujāts par valsts atbalstu nozarei, Naglis sacīja, ka valsts dara tik, cik atļauj Latvijas ekonomiskā situācija.
“Protams, ilgstoši – divus, trīs gadus – cerēt, ka mēs saglabāsim atbalstu un saglabāsim pilnīgi visu infrastruktūru, kāda tā bija, manuprāt, tas ir nereāli. Zaudējumi būs,” viņš uzsvēra.
Tāpēc esot svarīgi saglabāt Latvijas tūrisma mugurkaulu. Piemēram, konferenču tūrisma jomā vajadzētu saglabāt lielākos konferenču centrus. Tāpat esot būtiski saglabāt svarīgāko viesnīcu tīklu.
“Svarīgi saglabāt mūsu aviokompāniju, kas varētu atvest [tūristus] uz šejieni. Bet, lai varētu atvest uz šejieni, arī attiecīgi jābūt vietām, kur viņus paēdināt un dot iespēju izzināt Latviju – apmeklēt vietas,” sacīja Naglis.
Viņa vērtējumā to īstenot palīdz subsidētās darbavietas uzņēmumos, kas cenšas izdzīvot krīzē.
Naglis zināja teikt, ka patlaban slēgtas vairāk nekā 30 viesnīcu Rīgā. Bet daļa viesnīcu ievieš drošības pasākumus, lai varētu izmitināt cilvēkus, kas devušies karantīnā. Viesnīcu pielāgošana prasa lielus ieguldījumus, bet pirmos karantīnā devušos varētu uzņemt jau pirms Ziemassvētkiem.
KONTEKSTS:
Cīņa ar Covid-19 izplatīšanos un ieviestie ierobežojumi noveduši pie tā, ka šobrīd tūrisma nozare ir uz bankrota robežas. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks akcentēja, ka ir jāpalīdz ekonomikai atgūties, taču valsts atbalstu nedrīkstētu novirzīt "iesaldētu", faktiski "mirušu" uzņēmumu glābšanai.
Tomēr valdība novembra sākumā lēma viesnīcām operacionālo izmaksu segšanai, tajā skaitā darbinieku atalgojuma izmaksai, komunālo maksājumu un dažādu citu maksājumu segšanai novirzīt 4,75 miljoni eiro.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Pieteikties ar Covid-19 saistītajiem pabalstiem var tikai elektroniski EDS. Par vienreizējiem grantiem uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests vēl veido sistēmu.