Līdzīgi kā pirmdien ziņoja Latvijas Radio, arī ārvalstu prese raksta, ka Latvija ir spējusi gada laikā nolīdzināt visas nepilnības un atbilst Māstrihtas kritērijiem. Proti, valsts budžeta deficīts ir zemāks par 3%, atbilstoša kritērijiem ir arī inflācija, ilgtermiņa procentu likmes, valdības kopējais parāds un valūtas kursa.
Tomēr Eiropas uzmanības lokā paliek jautājums par nerezidentu naudu Latvijas bankās un bažas par bagāto Krievijas pilsoņu līdz šim Kipras bankās noguldītās naudas plūšanu uz Latviju, līdz ar to Latvijas banku stabilitāti. Sagaidāms, ka tas būs arī sarunu temats trešdien pie Eiropas komisāru galda Briselē pirms lēmuma pieņemšanas.
Šīs bažas Latvijai izteiktas jau iepriekš, visvairāk no Francijas puses, kas ārkārtīgi piesardzīgi raugās uz eirozonas paplašināšanos un Latvijas spēju ieviest eiro un to noturēt stabilu.
Ārvalstu medijos arī pieminēts, ka soli par pievienošanos eirozonai neatbalsta liela daļa Latvijas sabiedrības un par to valdībai būtu jāuztraucas. Iedzīvotāju bažas skaidro ar cenu celšanos, neatkarības zaudēšanu un lielāku pakļaušanos Briseles diktātam. Bet Latvijas varas galvenais dzinulis ieviest eiro ir fakts, ka daudzi iedzīvotāju kredīti iegūti eiro valūtā un tieši eiro saskata lielāku stabilitāti. Šādi Latvijas valdība arī cenšas nostiprināt ciešākas saiknes ar Eiropas Savienību un attālināties no Krievijas atkarības, lai gan abu pušu tirdzniecības sakariem nekaitēs, norāda ārvalstu prese.
Varbūtība, ka kāds no komisāriem varētu pēkšņi pārdomāt un trešdien balsot pret pozitīvu novērtējumu, esot ļoti maz ticama.
Galīgais lēmums un oficiālais paziņojums sagaidāms trešdien, kad tiksies visi Eiropas Savienības komisāri. Tad ar savu vērtējumu klajā nāks arī Eiropas Centrālā Banka.
Pēc tam savu vārdu teiks Eiropas Parlaments un visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Pilnīga skaidrība par šo jautājumu būs 9. jūlijā.
Latvija eirozonai gatavojas pievienoties nākamā gada 1. janvārī.
