Polijas un Baltijas gāzes apgādes sistēmas savienojošais cauruļvads aizsāksies Varšavas pievārtē, Rembelščiznas ciemā, un stiepsies līdz Jauņūņiem Lietuvā. Tā garums būs 534 kilometri. Plānots, ka šī cauruļvada transportēšanas jauda būs līdz pat četriem miljardiem kubikmetru gadā, kas nosegtu teju visu Baltijas valstu gada dabasgāzes patēriņu.
Kopējās jaunā gāzes vada būvniecības izmaksas šobrīd lēstas 558 miljonu eiro vērtībā
Lauvas tiesu no tām – 295 miljonus segs Eiropas Savienība. 120 miljonus eiro ieguldīs Polija, bet Lietuva – 54,9 miljonus eiro. Latvijas izmaksas šajā projektā būs 29,4 miljoni eiro, bet vismazākās – tikai pusotra miljona apmērā – Igaunijai.
Šī cauruļvada aktīvo būvniecību plānots sākt 2017.gadā, bet pabeigt divus gadus vēlāk.
Tiesa, šis nav vienīgais cauruļvads, kas izbeigs Baltijas reģiona izolāciju un atkarību no Krievijas gāzes apgādes. Jau šā gada beigās Lietuva plāno pabeigt Klaipēdas – Kuršenieku jaunā gāzesvada celtniecību, kas patērētājiem Latvijā un Igaunijā ļaus saņemt gāzi no nesen atklātā Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa.
No šī projekta gaidāmi vairāki ieguvumi. Pirmkārt, fiziski tiks izbeigta reģiona vienpusējā atkarība no Krievijas gāzes piegādēm. Otrkārt, palielināsies piegāžu drošība, ļaujot gāzi saņemt nevis no viena vai diviem, bet jau trim avotiem. Taču visbūtiskākais ieguvums varētu būt gāzes cenas samazinājums. Kā liecina Lietuvas pieredze, pēc sašķidrinātā gāzes termināļa atklāšanas gāzes cenas šajā valstī samazinājās par 23 procentiem.
