Seims ceturtdien pieņēma attiecīgus grozījumus Dabasgāzes likumā, par ko nobalsoja 111 deputāti, bet seši atturējās.
Izskatot grozījumus Seima komitejās, enerģētikas ministra vietniece Inga Žiliene sacīja, ka Krievijas gāze uz regazifikācijas iekārtām Lietuvā tiek piegādāta ar tankkuģiem no Polijas.
Pēc viņas teiktā, šādā veidā gadā tiek importētas aptuveni 22 gigavatstundas (GWh) Krievijas gāzes. Salīdzinājumam, Klaipēdas LNG terminālī tiek regazificētas 100 GWh dabasgāzes dienā.
Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis iepriekš teica, ka uzņēmums "Cryogas M&T Poland" transportēja gāzi no Polijas un piegādāja to diviem uzņēmumiem, kuriem ir regazifikācijas iekārtas.
Ne ministrijā, ne Enerģētikas regulēšanas padomē neatklāja uzņēmumus, kuriem "Cryogas M&T Poland" piegādāja gāzi.
Uzņēmumu "Kelmes pienas" un Marijampole piena konservai" vadītāji jūnijā ziņu aģentūrai BNS apstiprināja, ka tie iepērk gāzi no "Cryogas", taču uzstāja, ka tā nav Krievijas gāze.
Sašķidrinātās dabasgāzes imports no Krievijas uz Lietuvu caur Klaipēdas termināli ir apturēts kopš 2022. gada marta, un kopš tā paša gada aprīļa ir apturēts arī Krievijas gāzes imports pa cauruļvadiem, atstājot tikai tranzītu uz Kaļiņingradu, kas arī ar likumu tika aizliegts pērn jūlijā.
