„Aldara” pagājušā gada rudenī pieņemtais lēmums pārcelt daļu ražošanas uz Lietuvu un Igauniju, kā arī likvidēt 59 darbavietas izraisīja visai lielu satraukumu sabiedrībā, tomēr uzņēmums uzsver, ka neplāno tālāk sašaurināt savu darbību, bet, gluži pretēji, uzsver, ka joprojām ir gatavs investēt arī jaunus līdzekļus.
Tiesa, tie galvenokārt tiks novirzīti ekskluzīvāka alus ražošanai, jo tieši šī alus pārdošana pēdējos gados uzrādījusi straujākus pieauguma tempus. Arī pats uzņēmums labprāt vēlētos, lai Latvijā lielāku īpatsvaru veidotu mazāki apjomi izsmalcinātāka alus, nevis plastmasas pudelēs tirgojamais alus, skaidro „Aldara” izpilddirektors Margus Kasteins.
Kasteins uzskata, ka stratēģiski svarīgs jautājums ir, kā palielināt ekskluzīvu alus segmentu, jo Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, plastmasas pudelēs tirgotā alus īpatsvars ir ļoti liels, un tas nav iepriecinoši no sabiedrības veselības un alus kultūras viedokļa. Ne tikai „Aldarim”, bet visiem ražotājiem, būtu jādomā, kā no šīs situācijas iziet.
„Aldara” komunikāciju direktores Lauras Krastiņas teiktais savukārt ļauj secināt, ka lielā mērā uzņēmums iepriekš samazināto ražošanu varētu kompensēt ar cita veida darbību, piemēram, palielinot loģistikas operācijas un strādājot arī kā inovāciju centram.
Krastiņa uzsver, ka „Aldara” rīcībā ir vismodernākās ekskluzīvā alus brūža iekārtas, kas ļauj piedāvāt īpašas alus šķirnes, radīt jaunu šķirnes.
Savukārt konkurējošais alus ražotājs „Cēsu Alus”, neslēpj, ka „Aldara” lēmumu samazināt darbību Latvijā joprojām vērtē kritiski, un uzsver, ka atšķirībā no konkurentiem, ražošanu Latvijā ierobežot netaisās. Komentē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone Zatlere.
Viņa norāda, ka „Cēsu Alus” turpinās attīstīt ražotni Latvijā, un ražošanas pārcelšana no Latvija nav labs signāls ekonomikai.
„Cēsu Alus” pārstāve arī sola, ka uzņēmums būtiski nemainīs savu darbības stratēģiju, un kopumā plāno turpināt attīstību praktiski visos tirgus segmentos, nekoncentrējoties tikai uz ekskluzīvo vai plaša patēriņa produkciju.
