ĪSUMĀ:
- "Hyperloop" tehnoloģijas varētu kardināli mainīt mūsu pārvietošanos.
- Eiropā pie "Hyperloop" tehnoloģijas strādā mazāk nekā 10 uzņēmumu.
- "Hyperloop" trase atmaksāsies pēc aptuveni 30 gadiem; arī tas nav lēti.
- Zinātņietilpīgās inovāciju jomās Eiropā trūkst labu speciālistu.
Kardināli mainīs pārvietošanos
Ir saulains oktobra rīts, un dažādu valstu žurnālistu grupa izkāpj no autobusa Valensijas pievārtē. Te ir industriālā zona ar vairākām divu un trīs stāvu ēkām, kur izvietotas ražotnes un biroji. Netālu ir arī kafejnīca un "CrossFit" sporta zāle. Šķiet, vide ir kā radīta jaunu inženieru un izgudrotāju ērtībām.
Šajā vietā kā zivs ūdenī jūtas uzņēmuma "Zeleros" līdzdibinātājs un viceprezidents Huans Visēns. Jaunais vīrietis ar smaidu sveicina pie durvīm un aicina ienākt. Šeit notiek darbs pie "Hyperloop" tehnoloģijas, kas varētu kardināli mainīt mūsu pārvietošanos.
"Būtībā "Hyperloop" ir lidmašīna, kas lido pa zemi. Iedomājieties lidmašīnas kabīni, kurai nav spārnu, un kuras dzinējs atrodas priekšpusē. Tā vietā, lai izmantotu degvielu, tas izmanto akumulatorus un elektrību."
Tā dēvētā "lidošana" notiek īpašajos tuneļos jeb caurulēs, kur tiek nodrošināts zems gaisa spiediens, saka Visēns.
"Jūs varat pārvietoties pa zemi ar ļoti lielu ātrumu, jo jums netraucē gaisa pretestība. Infrastruktūra sastāv no caurulēm, kas savieno dažādas vietas. Tādēļ nokļūšana galamērķī aizņem minūtes nevis stundas. Mēs varēsim savienot Eiropu minūšu laikā."
Jautāts, cik ātri ar "Hyperloop" kapsulu būtu iespējams nokļūt, piemēram, no Parīzes uz Madridi, ņemot vērā, ka Spāniju un Franciju atdala Pireneju kalni, Visēns teic:
"Ceļš no Parīzes un Madridi pašlaik aizņem no septiņām līdz desmit stundām. Ar "Hyperloop" būtu nepieciešama aptuveni pusotra stunda."
"Hyperloop" tehnoloģija nebūt nav Visēna un viņa universitātes draugu izgudrojums. Bet viņi ir aizrāvušies ar šīs idejas attīstību kopš 2016. gadā. Viņu jaunuzņēmumam ilgstoši ir palīdzējis Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts. Tā ir Eiropas Savienības iestāde, kas organizē arī šo žurnālistu vizīti.
Pie "Hyperloop" strādā ap 10 uzņēmumu
Visēns saka, ka jaunuzņēmumiem, kas darbojas zinātņietilpīgu inovāciju jomā, ir būtisks ilgstošs atbalsts, jo ceļš no zinātniskiem izgudrojumiem līdz produkta pārdošanai tirgū nav viegls vai ātrs.
"ASV viņi ļoti paļāvās uz privātajām investīcijām. Viņi ļoti ātri radīja pirmo 500 metru pilotprojektu. Bet problēma bija tajā, ka tirgus vēl nebija gatavs. Neviena valdība vēl nav ieguldījusi "Hyperloop" trasē. Savukārt Ķīnā viņi ir sākuši diezgan spēcīgi, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Viņi radīja laboratorijas un sasniedza diezgan labu progresu. Eiropā mēs esam kaut kur pa vidu. Mums ir gan privātais kapitāls, gan valsts investīcijas. Tagad mēs esam izvirzījušies priekšplānā, it sevišķi regulācijas jomā. Sākotnēji pirmās lielās investīcijas bija ASV, bet tagad Eiropa ir izvirzījusies priekšplānā ar pilotprojektiem."
Kopumā Eiropā pie "Hyperloop" tehnoloģijas attīstības strādā mazāk nekā desmit uzņēmumu. Spāņu "Zeleros" ir viens no tiem.
Gandrīz visi tā vai citādi saņem atbalstu no Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta. Nesen septiņas kompānijas Briselē nodibināja "Hyperloop asociāciju" , lai veiksmīgāk pārstāvētu savas nozares intereses sarunās ar likumdevējiem.
Uzņēmums "Zeleros" strādā ne tikai pie "Hyperloop" attīstības. Viņi nodarbojas arī ar citiem inovatīviem transportēšanas risinājumiem, uzsvaru liekot uz akumulatoru attīstību.
"Tagad mēs esam sasnieguši posmu, kad esam sākuši testēt pirmos pilotprojektus reālajā vidē. Piemēram, Valensijas ostā mēs testējam lineāru motoru. Un tagad mēs strādājam pie nākamā projekta, kas ar valdības atbalstu ļaus uzbūvēt 5 km infrastruktūru Spānijas vidienē. Tas būs nopietns solis uz priekšu "Hyperloop" tehnoloģijas jomā. Tādēļ 2030. gadā mēs plānojam izveidot pirmo sistēmu, kas būtu sertificēta pasažieru komercpārvadājumiem."
Jaunās infrastruktūras izbūve nebūs lēta
Tomēr jaunās infrastruktūras izbūve varētu būt viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem "Hyperloop" attīstībai. Visēns saka, ka viņu trases izmaksas ir salīdzināmas ar ātrgaitas dzelzceļa izbūves cenām un atmaksāsies jau pēc aptuveni 30 gadiem. Bet arī tas nav lēti.
Bet, ja runā par ostu, tad Valensijas ostas fonda vecākais projektu vadītājs Horhe Migels Lara-Lopess saka, ka osta šobrīd izsver "Zeleros" piedāvāto kravu transportēšanas risinājumu.
"Mēs esam secinājuši, ka dažreiz, kad ir nepieciešams pārvietot kravas ostas tuvumā, ne tālāk par 30 km, tad alternatīva dzelzceļam varētu būt "Zeleros" ideja.
Viņi varētu palīdzēt pārvietot kravas, izmantojot šīs alternatīvas. Bet mums ir detalizēti jāanalizē, kādas investīcijas būs nepieciešamas, jo mums vajadzēs radīt pilnīgi jaunu infrastruktūru. Dažreiz, no vienas puses, jūs mēģināt samazināt izmešus, bet, no otras puses, radot jaunu infrastruktūru, jūs piesārņojat vidi vai palielināt izmešus," saka Lara-Lopess.
Viņš stāsta, ka ostām Eiropā šobrīd ir daudz jādara, lai samazinātu izmešus un izpildītu vides prasības. Tādēļ Valensijā tiek mēģināts izmantot gan saules enerģiju, gan tiek strādāts pie ūdeņraža pielietojuma, gan gluži vienkārši notiek dzelzceļa tīkla paplašināšana, lai mazinātu kravas automašīnu sastrēgumus un to radīto piesārņojumu.
Stāstā par jauniem pārvietošanās veidiem un zinātņietilpīgām inovācijām ir arī vēl viens būtisks aspekts – cilvēku kapitāls. Runa ir par tiem pašiem izgudrotājiem un inženieriem, kas pieminēti sākumā. Galu galā, kompāniju "Zeleros" nodibināja draugu grupa, kuri iepazinās, studējot Valensijas Tehniskajā universitātē.
Labu speciālistu Eiropā trūkst
Jūlijā intervijā portālam LSM.lv Latvijas Universitātes profesore un Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka retoriski vaicāja, kādēļ Latvija neiesaistās, piemēram, pusvadītāju ražošanā, ko tagad atbalsta Eiropas Savienība. Un pati atbildēja, ka pie mums tam trūkst speciālistu.
Labu speciālistu trūkst arī citur Eiropā. To atzīst Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta direktors Martīns Kerns. "Mums ir skaidrs, ka prasmju jomā Eiropai ir jādara vairāk un ātrāk. Tas attiecas arī uz mūsu institūtu."
Tādēļ 2022. gadā Kerna vadītais institūts apņēmās koordinēt viena miljona talantu apmācību zinātņietilpīgu inovāciju jomā.
"No paša sākuma mēs esam pateikuši, ka strādāsim visos līmeņos. Mēs sāksim skolās, kur sevišķu uzmanību veltīsim sieviešu uzņēmēju apmācībām. Mēs mobilizēsim universitātes, kompānijas, dažādu nozaru arodapmācības iestādes. Liela interese ir par mākslīgo intelektu, kas tagad ir nozīmīgs inovāciju attīstības spēks, kā arī videi draudzīgo tehnoloģiju jomā, biotehnoloģiju, kiberdrošības un citu zinātņietilpīgu inovāciju jomā."
Šobrīd Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta aicinājumam ir atsaukušās jau vairāk nekā 80 organizācijas, kas varētu kopā apmācīt ap 650 tūkstošus cilvēku. Tādēļ mērķis trīs gadu laikā sasniegt vienu miljonu apmācāmo vairs nešķiet tik pārdrošs.
"Vispirms mēs savedīsim kopā Eiropas līmenī visus tos, kuri ir ieinteresēti palielināt zinātņietilpīgu talantu apmācības ar esošo vai jauno kursu palīdzību. Tad mēs piedāvāsim viņiem dažādu atbalstu, tostarp finansiālu. Piemēram, mums ir bijis konkurss augstākās izglītības jomā, kas mērķēts uz universitātēm. Bet mēs strādājam arī ar uzņēmumiem, lai pastiprinātu to, ko viņi jau dara apmācības jomā."
Interesi par šo iniciatīvu ir izrādījusi arī kompānija "Intel", kas plāno Eiropā attīstīt pusvadītāju un mikroshēmu ražošanu, saka Kerns.
"Piemēram, "Intel" ļoti ātri mums pievienojās. Tas varētu būt saistīts ar lielām investīcijām, ko viņi iegulda Eiropā.
Viņi ir sapratuši, ka bez zināšanām un apmācītiem cilvēkiem, it sevišķi tajās pilsētās, kur viņi gatavojas ieguldīt, viņiem būs ļoti sarežģīti izveidot tāda mēroga ražošanu.
Turklāt pusvadītāji ir viena no jomām, ko mēs īpaši atbalstām. Tādēļ viņi uzreiz bija gatavi pievienoties."
Kompānija "Zeleros" sāka kā septiņu cilvēku komanda. Tagad tajā strādā jau vairāk nekā 60 speciālistu, kuru zināšanas novērtē arī lielie transporta jomas spēlētāji.
