Neraugoties uz grūtībām, franču vīndari nav nolaiduši rokas un ir gatavi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Cena kritusies par 20%
Pagājušajā nedēļā daudzos rietumvalstu medijos bija lasāmi virsraksti, ka Francijas valdība piešķirs vīndariem naudu, lai viņi varētu "iznīcināt" nepārdoto vīnu. Tas varēja radīt maldīgu priekšstatu, ka miljoniem litru vīna vienkārši tiks izlieti kanalizācijā. Taču tā nav.
Francijas zemkopības ministrs Marks Feno paziņoja, ka no valsts un Eiropas Savienības budžeta atvēlēs 200 miljonus eiro, lai no vīna darītavām atpirktu aptuveni trīs miljonus hektolitru jeb 400 miljonus pudeļu vīna, ko pārstrādās etilspirtā. Savukārt no tā varēs ražot, piemēram, roku dezinfekcijas līdzekļus vai smaržas.
Valdība cer, ka atbrīvošanās no vīna pārpalikuma sekmēs dzērienu cenu pieaugumu, jo atsevišķiem vīniem šogad cena ir samazinājusies pat par 20%.
Tas ir radījis pamatīgu robu vīndaru budžetā laikā, kad saglabājas augstas cenas degvielai un minerālmēsliem.
Jaunieši izvēlas citus dzērienus
Galvenais iemesls franču vīnu pārprodukcijai ir pieprasījuma kritums.
Francija ir slavena ar saviem kvalitatīvajiem sarkanvīniem, kas nāk galvenokārt no Bordo un Langdokas reģioniem. Taču pēdējo desmit gadu laikā sarkanvīna pārdošanas apjomi Francijā ir samazinājušies par vairāk nekā 30%, jo ir mainījušies patērētāju paradumi.
Daudzi francūži, jo īpaši gados jaunāki, sarkanvīna vietā izvēlas rozā vīnus, alu vai bezalkoholiskos dzērienus.
Francijas valdība ir atvēlējusi vēl 57 miljonus eiro, lai mudinātu zemkopjus iznīcināt vīnogulājus, tādējādi samazinot vīna ražošanas apjomus. Tikai Bordo reģionā kompensācijām ir pieteikušies aptuveni tūkstotis lauksaimnieku, kuri gatavojas likvidēt vīnogulājus vairāk nekā 9000 hektāru platībā, kas ir aptuveni 8% no kopējās vīnu dārzu platības reģionā.
Vīnogas jānovāc arvien agrāk
Francijas valdība apjomīgo finanšu palīdzību vīndariem izsludināja laikā, kad daudzos vīna dārzos ir sākusies ražas novākšana. Pēdējos gados vīnogas novāc par aptuveni trīs nedēļām agrāk nekā pirms 30 gadiem. Tas ir saistīts ar klimata pārmaiņām.
Ziemā un pavasarī daudzviet Francijā ilgstoši nebija nokrišņu, bet vasarā tika piedzīvots rekordliels karstums, kad gaisa temperatūra pārsniedza +40 grādus pēc Celsija. Sausums un karstums var nopietni ietekmēt vīnogu ražu un no tām iegūtā vīna kvalitāti.
Klimata pārmaiņas ir piespiedušas franču vīndarus izmēģināt dažādas vīnogu šķirnes, kas ir izturīgākas pret ekstrēmu karstumu un sausumu.
Vīnogu šķirņu pētnieks Didjē Vigjē no Francijas dienvidos esošā Odas departamenta stāsta, ka vīnogu audzētājiem nāksies pielāgoties, lai arī turpmāk varētu nodarboties ar šo rūpalu. Tāpēc var nākties atteikties no gadu desmitiem audzētām vīnogu šķirnēm, lai dotu vietu citām.
"Es domāju, ka tad, kad klimats ir spēcīgāks par mums, virsroku vajadzētu ņemt gudrībai, proti, stādot augu, ir jādod tam laiks. Ir jāļauj tam augt, lai tas varētu iesakņoties un ražot vīnogas.
Un mums, iespējams, būs jāatgriežas pie metodēm, kas ir saudzīgākas pret augu, un tādējādi jāpieņem, ka daba ir stiprāka par mums," Vigjē sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Arī Francijas dienvidaustrumos dzīvojošais vīnogu audzētājs Nikolā pragmatiski lūkojas uz izaicinājumiem, ko zemkopjiem rada klimata pārmaiņas.
"Lauksaimniecība Francijā, jo īpaši valsts dienvidos, bet arī ziemeļos, sāk mainīties un meklēt risinājumus, meklēt citas kultūras, kam nepieciešams mazāk ūdens, kā arī mainīties un pielāgoties sausuma periodiem," viņš sacīja.
Pēdējos gados Francijā daudzos vīna dārzos ir parādījušies olīvkoki, kas ne tikai palīdz noēnot vīnogulājus.
Zemnieki cer, ka nākotnē no tiem varēs novākt olīvas, no kurām iegūs augstvērtīgu eļļu. Francijā pašlaik saražo tikai aptuveni 4% no vietējā tirgū patērētās olīveļļas.
