ĪSUMĀ:
- FM sagatavojusi ziņojumu valdībai, rosinot piešķirt Rēzeknei aizdevumu līdz 5 miljoniem eiro.
- Piedāvāti aizdevuma stingri nosacījumi un ministriju uzraudzība.
- Ja nebūs progresa finanšu stabilizēšanai vai līdz 21. februārim dome nepieņems sabalansētu šī gada budžetu, FM lūgs VARAM vērtēt domes atbildību.
Ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu valdībai par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai.
Ministrijas ieskatā dome, neparedzot 2023. gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai – pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības funkciju izpildi.
"Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem," norādīja FM.
Veicot pašvaldību finansiālo darbību analīzi un pamatojoties uz pašvaldību Valsts kasē iesniegtajiem pārskatiem, FM konstatēja, ka Rēzeknes pašvaldībai pēc 2023. gada budžeta apstiprināšanas ir visaugstākais uzņemto aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs ilgtermiņā.
Valsts kontrole ir uzsvērusi, ka arī tā nav spējusi iegūt pārliecinošu un ticamu informāciju par Rēzeknes pašvaldības 2023. gada finanšu līdzekļu iztrūkumu.
Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi vairāku normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp būtiskus trūkumus budžeta izpildes un kontroles procesā, necaurskatāmu un sadrumstalotu budžeta vadību, kā arī trūkumus investīciju projektu vadībā. Turklāt siltumenerģijas tarifi pašvaldībā pārskatīti tikai pēc valsts atbalsta pasākumu beigām, norādīja ministrija.
Lai no pašvaldības rīcības neciestu iedzīvotāji un tā spētu nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi, atjaunojot finanšu stabilitāti ilgtermiņā, FM ziņojumā tiek rosināts piešķirt pašvaldībai aizdevumu līdz 5 miljoniem eiro uzņemto saistību izpildei.
Piedāvātais risinājums paredz stingrus nosacījumus valsts budžeta atbalsta (aizdevuma) piešķiršanai, domes atbildību un atbildīgo ministriju uzraudzību.
Ja pašvaldība nesadarbosies un nebūs progresa finanšu situācijas stabilizēšanā vai līdz 2024. gada 21. februārim domē nebūs pieņemts sabalansēts 2024. gada budžets, FM lūgs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt domes atbildību.
Rēzeknes mērs aizvien savu atbildību nesaskata
Tikmēr no amata atstādinātais Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") trešdienas rītā medijiem izplatītajā atklātajā vēstulē norādīja uz "īpašo attieksmi" pret Rēzekni, jo, viņaprāt, finanšu problēmas un naudas iztrūkumi ir arī citās pašvaldībās, bet tām ministrijas tā nepievēršas un Valsts kontrole revīzijas neveic.
Viņš vēstulē pauda, ka budžeta deficīta iemesli var būt neatkarīgi no pašvaldības, piemēram, "minimālās algas celšana, izdevumu pieaugums pedagogu algām (kas jāfinansē no pašvaldības budžeta), cenu kāpumu energoresursiem un pakalpojumiem iepirkumos, procentu likmju pieaugums aizņēmumiem, kā arī citu pašvaldībām uzticēto funkciju finansēšana (pašvaldības policija, deinstitucionalizācijas projekta rezultātā ieviesto pakalpojumu uzturēšana)", taču neskaidroja pašvaldības uzņemtās saistības SPA centra celtniecībai un to ietekmi uz budžetu.
Tā vietā Bartaševičs vēstulē aicina likumsargus vērtēt finanšu ministra Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") rīcību, kas mēra ieskatā bija "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības stabilizācijas procesa ilgstoša "torpedēšana", kas jau izmaksājusi Rēzeknei gandrīz 0,5 miljonus eiro soda sankciju veidā par laikus neapmaksātiem rēķiniem".
KONTEKSTS:
Valsts iepriekš pauda gatavību palīdzēt uz bankrota sliekšņa nonākušajai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar 5 miljonu eiro aizdevumu tikai tad, ja pašvaldība būs spējīga sagatavot budžetu šim gadam bez deficīta. Tomēr tas līdz šim nav izdevies, vietvara arvien meklē veidus, kā jostas savilkt vēl ciešāk.
Sākotnēji pašvaldība iesniedza budžetu ar 1,3 miljonu eiro lielu deficītu, tad ar 2,27 miljonu eiro deficītu, taču šobrīd deficīts ir pieaudzis līdz vairāk nekā 3,4 miljoniem eiro. Tas tāpēc, ka pirmdien pašvaldība saņēmusi pēdējo maksājuma pieprasījumu par rekreācijas centra būvniecību 1,2 miljonu eiro apmērā.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre neizslēdz arī domes atlaišanu.
