Šīs Saeimas laikā nodokļu jomā piedzīvots ne mazums izmaiņu, tādēļ galvenais, ko nodokļu jomas eksperti sagaidītu no nākamās Saeimas, būtu stabilitāte. Lai arī likumā "Par nodokļiem un nodevām" plānots noteikt, ka nodokļi maināmi ne biežāk kā vienu reizi gadā, priekšvēlēšanu diskusijās izskanējušās idejas par stabilitātes iestāšanos neliecina.
Neilgi pēc šīs Saeimas sasaukuma darbības sākuma Latvija pirms termiņa atmaksāja Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu, kurš savulaik iedvesmoja pat teātra žurku Kornēliju.
Nestabilitāte nodokļu jomā - hroniska Latvijas nelaime
2011. gada nogalē amatpersonas lepni paziņoja, ka tagad valsts varēs neatkarīgāk lemt par valsts budžeta jautājumiem, tostarp - nodokļu politiku. Trijos 11. Saeimas sasaukuma gados nodokļu jomā piedzīvots ne mazums izmaiņu, turklāt reizumis likumdevēji savu viedokli par to, kas darāms nodokļu politikas uzlabošanas vārdā, mainījuši visai strauji. Tā, piemēram, 2012. gadā Saeima nolēma no 2103. gada sākt pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, lai līdz 2015. gadam to samazinātu no toreizējiem 25% līdz 20%. Vienlaikus parlamenta vairākums nolēma atbalstīt arī pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu par vienu procentpunktu - no 22% līdz 21%. Šīs izmaiņas stājās spēkā 2012. gada vasarā. Jau pēc gada – pērnvasar - nodokļu politikas veidotāji savu viedokli mainīja un solīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu par diviem procentpunktiem aizstāja ar sociālo iemaksu likmes samazināšanu, gan tikai par vienu procentpunktu.
Nodokļu speciālistu ieskatā, tieši nespēja vienoties par stabilu nodokļu politiku un izvērtēt pieņemto lēmumu sekas ir hroniskākā Latvijas nelaime nodokļu jomā.
"Sāksim ar to, ka nodokļu politikai pirmkārt jāveic zināma funkcija, tā ir sadales un pārdales funkcija. Otrām kārtām, nodokļiem ir jābūt viegli izprotamiem un nodokļiem ir jābūt viegli administrējamiem. Bez tam zināmā veidā nodokļiem ir jābūt arī regulējošiem, un tiem jābūt taisnīgiem attiecībā pret visiem tiem, kam viņi ir jāpiemēro. Un vēl viena lieta, ko parasti piemirst politiķi un ko arī valdības īpaši nevērtē - nodokļu ietekme uz kaut kādu konkrētu sektoru vai segmentu," - tā domā Aija Poča, kura 90. gados, ieņemot valsts ieņēmumu ministres amatu vairākās valdībās, stāvējusi pie Latvijas nodokļu sistēmas šūpuļa.
Nestabilitāti par galveno Latvijas nodokļu sistēmas trūkumu sauc arī "KPMG Baltic" nodokļu menedžere Gunta Kauliņa:
"Jo, - lai kā mums tiek solīts tajās pašās Nodokļu pamatnostādnēs daudzu gadu garumā, jau desmitiem gadu garumā, ka ir jānodrošina stabila un prognozējama nodokļu sistēma, - līdz šim laikam mums nav izdevies to nodrošināt.
Katrs nākamais, kas nāk, un katru budžetu pieņemot, mums ir jauni nodokļu grozījumi, jauni un negaidīti pavērsieni nodokļu piemērošanā, kas ir pats nepatīkamākais. Jo visi uzņēmēji jums pateiks: mēs esam gatavi maksāt nodokļus, bet dariet mums to zināmu laicīgi, lai mēs varam sagatavoties, laicīgi prognozēt savus ieņēmumus, laicīgi prognozēt savus maksājumus un domāt par to, kā mēs dzīvosim vai kā mēs izdzīvosim."
Savukārt kādreizējais Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu un muitas jautājumos Juris Stinka norāda, ka, klausoties deputātu kandidātu diskusijās, nerodas pārliecība, ka nākotnē kas mainīsies uz labo pusi.
"Klausoties šobrīd jau vēlēšanu kampaņu, tās lietas, kas tur tiek solītas, kas tur tiek ieviestas, tas galīgi neliecina par kaut kādu stabilitāti, konsekvenci, par tādu ļoti izsvērtu analīzi apakšā," skeptisks ir Stinka.
Jāatgādina, ka dažādus satricinājumus Latvijas nodokļu sistēma piedzīvoja arī pērnā gada nogalē, kad budžeta veidošanas procesā dzima idejas, piemēram, par ostu nodokļa ieviešanu, reklāmas bukletu aplikšanu ar dabas resursu nodokli un vairākas citas iniciatīvas, no kurām reālajā dzīvē gan tika ieviestas tikai dažas, piemēram, subsidētās elektroenerģijas nodoklis. Par šo nodokli vairākas lietas ierosinājusi Satversmes tiesa. Pērnruden pēc Saeimas deputātes Elīnas Siliņas uzstājīgas iniciatīvas tika pieņemts lēmums arī par mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanu - sākot no nākamā gada nodokļa likmi plānots palielināt no pašreizējiem 9% līdz 11%, bet turpmākajos gados - pat līdz 15%.
Finanšu ministrs: Nodokļu slogs ir tik zems, ka nespēj apmierināt arvien pieaugošās prasības
Nākotnes diskusiju laukumu savā ziņā ir iezīmējis pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš pats šajās vēlēšanās nekandidē. Viņš šovasar paziņoja, ka nodokļu slogs ir tik zems, ka nespēj apmierināt arvien pieaugošās prasības pēc budžeta līdzekļu papildu piešķīrumiem.
"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks jau iepriekš norādīja, ka būtu aplami jautājumu par nodokļu slogu skatīt tikai caur dažādu nodokļu likmju prizmu - daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš ēnu ekonomikai.
"Ja mēs skatāmies uz nodokļu likmēm, tad nodokļu likmes lielā mērā Latvijā un Igaunijā ir diezgan līdzīgas. Ja mēs skatāmies uz iekasēto nodokļu apjomu, tad Igaunijā tas ir kaut kādi 33%-34% no iekšzemes kopprodukta, Latvijā kaut kādi 26%. Nu, starpība ir milzīga, vairāk nekā miljards eiro šajā procentpunktu izteiksmē. Ko tas savukārt nozīmē? Visticamāk, mēs neesam īpaši naski nodokļu maksātāji. Viens no skaidrojumiem varētu būt, ka mēs kā sabiedrība vienkārši izvairāmies no nodokļu maksāšanas, slēpjam," secina Kazāks.
Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi pildās tikai uz papīra
Vēl 2010. gadā valdība pieņēma Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plānu. Tas bija spēkā līdz 2013. gadam. Pērnvasar Finanšu ministrija valdībā ziņoja, ka pilnībā izpildīti esot 66 no 63 pasākumu plāna punktiem, tiesa gan, kā toreiz norādīja eksperti, lielā daļā gadījumu tie ir izpildīti tikai formāli.
Patlaban Finanšu ministrijā top jauns ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, savukārt partiju priekšvēlēšanu programmās jautājums par ēnu ekonomikas samazināšanu skarts salīdzinoši reti.
Toties programmās netrūkst dažādu solījumu nākotnē dažādus nodokļus pārskatīt to samazināšanas virzienā. Nodokļu jomas eksperti gan brīdina, ka, piemēram, vairāku partiju paustā ideja par samazinātas pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu pārtikai nedos cerēto efektu. Lūk, Guntas Kauliņas domas:
"Konkrēti Latvijas apstākļos šobrīd ir jāskatās, ko mēs vēlamies sasniegt. Vai mēs vēlamies sasniegt kaut kādu mazāk nodrošinātu pilsoņu atbalstu, vai arī kaut kādu apgrozījuma pieaugumu, vai vēl kaut ko, es nezinu šobrīd. Manuprāt, runājot par šo sociālo nevienlīdzību, kas vienmēr tiek likts jebkura lēmuma pamatā, PVN samazinājums nebūs tas labākais risinājums šajā jomā, jo PVN samazinājums attieksies gan uz mazāk nodrošinātiem, gan labi situētiem iedzīvotājiem, tas ir punkts viens. Punkts divi - nekad šāda likmju samazināšana netiek adekvāti piemērota arī cenām."
Arī Aija Poča šo ierosinājumu sauc par mulsinošu, īpaši tādēļ, ka izskanējis piedāvājums samazināto PVN piemērot tikai veselīgai pārtikai.
"Ko mēs saucam par veselīgu neveselīgu pārtiku? Es, pieņemsim, saprotu, ka neveselīga pārtika ir kaut kādi lētie cīsiņi, kaut kādas E vielas. Bet tajā pašā laikā, būsim atklāti, viena daļa mūsu trūcīgie iedzīvotāji vairāk lieto tieši šo segmentu, kas varbūt nav tik veselīgs. Ja tam saglabā šo paaugstināto likmi, bet veselīgai pārtikai nosaka samazināto PVN, no vienas puses, es, protams, saprotu, ka tas būtu jāregulē, lai veselīgāk ēstu, bet vai visi atkal varēs to iegādāties, jo pamatā jau pats produkts būs dārgāks," spriež Poča.
Eksperti: Nodokļu slogs ir pārmērīgs tieši mazajām algām
Ekspertu ieskatā, aktuālākā problēma, ko būtu jāmēģina risināt, kā instrumentu izmantojot nodokļu politiku, vēl arvien ir pārmērīgi augstais nodokļu slogs mazajām algām. Gunta Kauliņa domā, visefektīvāk to varētu samazināt, par prioritāti nosakot neapliekamā minimuma paaugstināšanu:
"Pilnīgi noteikti ir jāpārskata nodokļu slogs mazajām algām vai zemajiem ienākumiem, jo, salīdzinoši ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā ir ļoti augsts nodokļu slogs mazajām algām, pat visaugstākais faktiski, jo mūsu neapliekamais minimums līdzšinējais, kas tika diezgan būtiski palielināts šogad vismaz par apgādājamajiem, nedod to efektu, lai šo slogu samazinātu. Tātad, manuprāt, jādara viss, lai mazām algām šo slogu samazinātu, kas ir panākams, visdrīzāk, ar neapliekamā minimuma būtisku paaugstināšanu. Nodokļa likmes samazināšana samazinās nodokļu slogu visiem vienādi un salīdzinoši augstu ieņēmumu saņēmējiem nodokļu slogs jau tagad nav īpaši augsts, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, manuprāt, drīzāk būtu jādomā par neapliekamā minimuma diezgan būtisku palielināšanu, nevis par nodokļa likmes samazināšanu."
Savukārt progresīvo ienākuma nodokli, ko savās priekšvēlēšanu programmās sola vairāki politiskie spēki, eksperti tomēr neatbalsta, norādot, ka tas būtu sarežģīti administrējams un, visticamāk, arī nedotu vēlamo efektu, proti, būtiskus papildu ieņēmumus Valsts kasē.