Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8%.
2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3%, bet stundas samaksa – par 14,1%.
Mēneša vidējā alga "uz rokas" – 1114 eiro
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1114 eiro jeb 73% no bruto algas.
Gada laikā tā pieauga par 11,7%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.
Sabiedriskajā sektorā straujāks gada pieaugums
Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,2% un 11,9%.
2023. gada 2. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1549 eiro, savukārt privātajā – par 30 eiro zemāka (1519 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1492 eiro jeb par 10,7%.
Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 8,9%, no tā vispārējās valdības sektorā par 9,2%, bet privātajā sektorā pieaugums bija zemāks – 2,4%.
CSP skaidroja, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Darba samaksas fonds 2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni valstī kopumā pieauga par 13,2% jeb 399,4 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, – par 7,7 tūkstošiem jeb 1%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 20,2% (lielākais pieaugums zivsaimniecībā),
ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 19%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 18,9%, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 18% (lielākais pieaugums gaisa transporta nozarē), enerģētikas nozarē – par 15,2% un valsts pārvaldē – par 14,6%.
CSP atzīmēja, ka straujāku kāpumu ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē un enerģētikas nozarē ietekmēja ne tikai atalgojumam paredzēto līdzekļu palielinājums, bet arī pilnas slodzes darbinieku skaita kritums.
Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas
2023. gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbību (2656 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2523 eiro), enerģētikas (2041 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (1937 eiro), valsts pārvaldes (1777 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1710 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1662 eiro), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1582 eiro) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (1552 eiro).
Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 985 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Straujāks pieaugums Pierīgā un Vidzemē
2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada 2. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Pierīgā (14,9%) un Vidzemē (14,1%).
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1690 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1077 eiro), kas ir par 36% mazāk nekā galvaspilsētā.
Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos, izņemot Zemgali. Lielākais samazinājums bija vērojams Pierīgā (3,1 procentpunkti).
Darba samaksa nostrādātā stundā – 10,48 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023. gada 2. ceturksnī bija 10,48 eiro, un gada laikā tā pieauga par 13,8% (2022. gada 2. ceturksnī – 9,21 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,55 līdz 13,12 eiro jeb par 13,6%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 13,3% un nostrādāto stundu samazinājums par 0,3% gada laikā.
No Baltijas valstīm Latvijā vidējais atalgojums audzis lēnāk
2023. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, Lietuvā un Igaunijā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga līdzīgi: Igaunijā – par 12,4%, Lietuvā – par 12,3%. Latvijā gada pieauguma temps bija nedaudz zemāks – 12%.
2023. gadā visās Baltijas valstīs tika palielināta valstī noteiktā minimālā alga. Visstraujākais minimālās algas pieaugums bija Latvijā – 24% (no 500 līdz 620 eiro), Lietuvā – 15,1% (no 730 līdz 840 eiro), Igaunijā – 10,9% (no 654 līdz 725 eiro).
Ekonomists: Algu pieauguma temps "atgriezies spēlē"
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs vērtēja:
"Algu pieauguma temps ir atgriezies spēlē un kopš 2023. gada sākuma mēģina panākt visu, ko ir palaidis garām pirms gada. Un pagaidām izdodas."
Pēc viņa teiktā, viens no galvenajiem algu kāpuma iemesliem 2023. gada 2. ceturksnī joprojām ir iepriekšējo periodu augstā inflācija, kura tikai attiecīgajā ceturksnī pirms gada sāka atspoguļoties algās, un šobrīd process vēl nav beidzies. Tomēr inflācija jau ir ievērojami kritusies, tāpēc nemazina iedzīvotāju pirktspēju – gada algu kāpums ir nedaudz pārsniedzis cenu pieaugumu 2023. gada 2. ceturksnī, kas liecina, ka Latvijas nodarbināto pirktspēja atkal vidēji sāka pieaugt.
Migunovs norādīja, ka arī darba tirgus šajā periodā bijis salīdzinoši ciešs, kas stimulē darba devēju savstarpējo konkurenci un mudina tos palielināt algas, jo, mazinoties darbaspēka piedāvājumam, darbinieku aizvietošana prasa vēl vairāk resursu. Turklāt nekur nav pazudis arī minimālās algas kāpuma efekts 2023. gada sākumā.
Tā kā 2023. gada 2. ceturksnī ekonomiskā izaugsme saruka, uzņēmēji turpmāk varētu kļūt piesardzīgāki un sākt konsolidēt savus izdevumus, no kā ievērojamu daļu veido algas. Tas varētu mazināt arī spiedienu uz algu pieauguma tempu. Tomēr vienlaikus pašlaik tiek izskatītas atalgojuma shēmu reformas sabiedriskajā sektorā, kuras varētu mazināt kvalificēta darbaspēka trūkumu caur atalgojuma palielināšanu. Piemēram, viena no valsts prioritātēm ir pedagogu atalgojums, kam tiks veltīts papildu finansējums 2023./2024. mācību gada sākumā.
Lai arī algu kāpums tagad ir ļoti tuvu inflācijas tempam, kas turpinās mazināties nākotnē, vēl jāpaiet kādam laikam, lai iedzīvotāji atgūtu kopš 2022. gada sākuma zaudēto pirktspēju.
"Tas, ka reālā alga vairs nemazināsies, jau ir pozitīvi – turpmāk kļūsim turīgāki," atzīmēja Latvijas Bankas ekonomists.
