Kopš brīža, kad Krievija sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, graudu imports no Krievijas pieauga 3,2 reizes. Šādi dati norādīti valdībai sniegtajā informatīvajā ziņojumā. Pērnā gada 11 mēnešos graudu imports no Krievijas bija 332 tūkstoši tonnu. Turpretī graudu tranzīts no Krievijas – 1,94 miljoni tonnu pērnā gada 11 mēnešos.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) gan uzsver, ka nule redzētie importa dati neatspoguļo patieso graudu apjomu, kas paliek Latvijā, jo daļa graudu aizceļo tālāk uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
"Pēc mūsu ziņām, no tā paliek tikai niecīgs, niecīgs apjoms. Lielāko daļu saņem Eiropas Savienībā tālāk," pauda Krauze.
Lai gan precīza informācija par faktiski patērētiem Krievijas graudiem nav pieejama, ar nozari saistītie uzskata, ka Latvijā uz vietas lielākoties paliek lopbarībai paredzētie Krievijas graudi. Tātad tieši uz viņiem attiektos plānotais graudu importa aizliegums.
"Mūsu mērķis – ierobežot graudu ievešanu un izmantošanu Latvijā, tai pašā laikā, nepārkāpjot Eiropas likumdošanu un ievērojot šos tiesiskuma principus. Lai varētu tie, kas atbilstoši Eiropas likumdošanai importē, graudus saņemt arī citās valstīs," sacīja Krauze.
Politiķi sola turpināt uzrunāt kolēģus Eiropā, lai tie iestātos par vienotu pozīciju Eiropas Savienībā.
"Ja nepanāksim kopējo rezultātu, tai skaitā arī par ES importa aizliegumu, tad šis mērķis un ietekme uz graudu cenām būs ārkārtīgi niecīga. Arī šobrīd šis vairāk ir simbolisks solis, ko Latvija ir pieņēmusi, lai mēs palīdzētu mums pārliecināt citas ES dalībvalstis, ka tomēr uz to ir jāiet," sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") akcentēja: "Arī es savai nozarei sūtu ļoti nepārprotamu vēstījumu par to, ka šādā veidā ilgi atkarība no Krievijas kravu apkalpošanas nav perspektīva. Tai nav nākotnes. Līdz ar to galvenais uzdevums gan "Latvijas dzelzceļam", gan pārvadātājiem, stividoriem ir aktīvi meklēt citas kravas, lai mēs nekādā mērā vairs nebūtu atkarīgi no Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes kravām."
Kristaps Amsils, kurš vada vienu no Baltijā lielākajiem graudu pārstrādātājiem, uzsver, ka
pašlaik vietējie zemnieki cieš ne vien no importa, bet arī Krievijas graudu tranzīta caur mūsu ostām. Proti, tranzīts caur Baltiju Krievijai rada izdevīgākas loģistikas iespējas. Tāpēc Baltijai jāapvienojas un tas jāierobežo. Bet importa aizliegumam jābūt tikai pirmajam solim.
"Domāju, ka šis solis ir ļoti apsveicams un pareizs, taču, lai gūtu daudz lielāku un tiešām jūtamu efektu, tranzīta jautājums būtu kā nākamais solis, ja mēs kā valsts tiešām negribam piedalīties šajā, nu teiksim, apšaubāmas izcelsmes graudu tirdzniecībā, ko Krievija veic," sacīja Amsils.
Tikmēr premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka šobrīd nav runas par tranzīta aizliegumu, jo nevar aizliegt pārvadājumus Vācijas, Polijas, Francijas un citu valstu kompānijām. "Tāpēc ir svarīgi radīt izpratni ES līderu vidū," viņa piebilda.
Krievijas kvieši veido 24% jeb gandrīz ceturto daļu no pasaules eksporta. Pirms kara sākuma eksports bija mazāks – tikai 16%, liecina Zemkopības ministrijas dati. Tāpat ministrija norāda, ka Krievija veicina eksportu ar zemām cenām.
KONTEKSTS:
Valdošā koalīcija pirmdien, 29. janvārī, vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā. Februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu. Savukārt Krievijas graudu tranzītu pašlaik nevarot aizliegt, jo aizliegums nebūtu tiesisks, norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
