Saules un vēja enerģija pērn bijis vadošais elektroenerģijas avots ES

Alternatīvās enerģijas, jo īpaši alternatīvo elektroenerģijas ražošanas avotu attīstība pēdējās desmitgadēs ir uzņēmusi apgriezienus, īpaši pēc krīzēm naftas sektorā, kas Eiropas Savienību (ES) skāra 70. un 80.gadu sākumā. Eiropas Savienība aktīvi strādā, lai dažādotu savus elektroenerģijas ražošanas avotus, lai iegūtu tīrākus, pieejamus un pašpietiekamus enerģijas avotus. Bet kā tas darbojas praksē?

Saules un vēja enerģija kļuvusi par vadošo elektroenerģijas avotu ES
00:00 / 04:55
Lejuplādēt

ĪSUMĀ:

  • Pērn saules un vēja enerģija nodrošināja vairāk elektroenerģijas nekā jebkurš cits enerģijas avots ES.
  • Eiropas piegādātāji šobrīd lielāko daļu uzstādīto saules enerģijas produktu importē.
  • Saules paneļiem ierobežots kalpošanas laiks; drīz pieaugs vajadzība atbrīvoties no paneļiem.
  • Problēmas, ko darīt ar saules un vēja enerģijas pārpalikumu, joprojām rada sarežģījumus.

Tradicionāli elektroenerģiju Eiropā ražo no kodolenerģijas, oglēm un dabasgāzes. Taču visiem trim avotiem ir lieli trūkumi: kodolenerģija rada atkritumus, kas paliek radioaktīvi un bīstami cilvēku veselībai tūkstošiem gadu. Savukārt ogļu dedzināšana ne tikai ievērojami veicina siltumnīcas efektu, bet arī izdala toksiskas un kancerogēnas vielas gaisā, ūdenī un augsnē. Bet attiecībā uz gāzi, izņemot to, ka tā ir arī ogļūdeņradis, galvenās bažas mūsdienās rada Eiropas Savienības lielā atkarība no Krievijas importa. Tāpēc ES aktīvi strādā pie elektroenerģijas ražošanas avotu dažādošanas. Mērķis ir tīrāki, ilgtspējīgāki enerģijas avoti, kas ir arī uzticami, par pieņemamu cenu un ir "pašmāju" avots.

Pagājušajā gadā saules un vēja enerģija nodrošināja vairāk elektroenerģijas nekā jebkurš cits enerģijas avots ES. Tas ir tāpēc, ka tie ir salīdzinoši lēti un viegli īstenojami.

Bulgārijas Saules enerģijas asociācijas valdes loceklis Rumens Petrovs intervijā Bulgārijas Nacionālajam radio skaidroja saules enerģijas priekšrocības: "Investīcijas nav tik lielas, un pati uzstādīšana ir vienkārša. Es teiktu, ka, ņemot vērā pieejamo iekārtu cenu un elektrības cenas, saules elektrostacijas ieguldījumu atdeve nav ilgāka par sešiem gadiem."

Taču saskaņā ar ES datiem Eiropas piegādātāji šobrīd lielāko daļu uzstādīto saules enerģijas produktu importē. Piemēram, 2020. gadā tika uzstādīti fotoelektriskie paneļi aptuveni 8 miljardu eiro vērtībā, no kuriem trīs ceturtdaļas bija no Ķīnas. Tikai neliela daļa no pasaules ražošanas faktiski notiek blokā. Vēlme paplašināt ES ražošanas iespējas ir kļuvusi par Briseles prioritāti. 

"Mūsu maksimālā ražošanas jauda ir 30 megavati gadā, kas nozīmē aptuveni no 1000 līdz 1200 paneļiem mēnesī. Pieprasījums ir ļoti liels. Mums ir līgumi ar Vāciju, mums ir interese no Apvienotās Karalistes, un mums ir diezgan progresīvas diskusijas arī ar Itāliju," stāstīja Kosmins Čarstujē, kuram pieder Rumānijas pirmās saules paneļu rūpnīcas akcijas.

Jāņem vērā, ka saules paneļiem ir ierobežots kalpošanas laiks – parasti aptuveni 30 gadi. Un to sastāvdaļas ir diezgan piesārņojošas.

Tomēr saskaņā ar Francijas elektroenerģijas piegādātāja "Engie" datiem 94% šo komponentēm tiek izmantotas no jauna. Itālijā esošās elektrisko atkritumu attīrīšanas rūpnīcas vadītāja Mišela Benvenuti bija viena no pirmajām valstī, kas pievērsa uzmanību šāda veida atkritumu savākšanai.

"Mēs prognozējām, ka pēc dažiem gadiem pieaugs nepieciešamība atbrīvoties no saules paneļiem. Tāpēc es teicu – izmēģināsim šo. Mēs bijām vieni no pašiem pirmajiem un esam joprojām. Mēs sākām svarīgu sadarbību ar itāļu piegādātāju, kurš bija izstrādājis prototipu šo paneļu apstrādei, un mēs to uztvērām kā nelielu izaicinājumu. Mēs sapratām, ka jau pēc gada interese, ko bijām cerējuši sagaidīt vien pēc trim vai četriem gadiem, jau bija novērojama," stāstīja Benvenuti.

Ņemot vērā to, ka elektroenerģijas ražošana no saules un vēja enerģijas svārstās atkarībā no laikapstākļiem, joprojām pastāv neparedzamības elements. Lai gan tehnoloģija ir ievērojami attīstījusies, problēmas, ko darīt ar enerģijas pārpalikumu, joprojām rada sarežģījumus.

To var uzglabāt akumulatoros, kas ir dārgi, vai ievadīt tīklā, kas vēl nav pilnībā pielāgots darbam ar to un var tikt pārslogots.

Tas ir izaicinājums gandrīz katrā ES valstī. Arī Slovēnijā tīkls un atbalsta infrastruktūra vēl nav pietiekami stabila.

"Mēs varam runāt par tīkla uzlabošanu, taču tās ir lietas, kas prasa ilgu laiku. Fakts ir tāds, ka tīkls vietām jau ir piesātināts, jo tas netika izveidots, lai apmierinātu mūsdienu zaļās pārejas vajadzības. Piemēram, pirms 15 gadiem vidusmēra lietotājs nedomāja par apkures pārslēgšanu uz elektrību, elektromobiļa iegādi vai saules enerģijas ražošanu," sacīja Nina Hojnika no Slovēnijas Fotoelementu asociācijas.

Tikmēr tradicionālie enerģijas avoti pašlaik joprojām ir nepieciešami, lai kompensētu zemas ražošanas periodus. ES meklē risinājumus, un viens no tiem varētu būt saules vai vēja enerģijas pārpalikuma izmantošana, lai radītu tīru ūdeņradi. Pēc tam šo ūdeņradi var izmantot baterijās vai uzglabāt kā saspiestu gāzi, ļaujot ilgu laiku uzglabāt lielu daudzumu tīras enerģijas, lai to sadalītu augsta pieprasījuma laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti